 |
 |
 |
|
Iznāk etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” albums „Pa celeņu...” Kultūras menedžmenta centrs „Lauska” sadarbībā ar Vaboles pagasta pārvaldi laiž klajā Vaboles etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” pirmo albumu „Pa celeņu...”. Ansambļa „Vabaļis” darbība balstās vietējās tradīcijās, prasmēs un zināšanās, ar mērķi nodot tās tālāk un aktualizēt to unikālo vērtību mūsdienu Latvijas kultūrtelpā. Šobrīd šis ansamblis ar nedaudz draiskulīgo, nedaudz pašironisko nosaukumu „Vabaļis” ir jaunākais etnogrāfiskais ansamblis Latgalē un visā Latvijā. Kopš dibināšanas „Vabaļis” jau paspējis piedalīties dažādos festivālos un koncertos gan Latvijā, gan ārzemēs, bet pašiem Vaboles iedzīvotājiem regulāri rīko tradicionālo prasmju skolas. Etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” vadītājs, Latgales mūziķis Artūrs Uškāns saka: „Ar Vaboles pagasta psalmu dziedātājām tikāmies 2006. gada 1. aprīlī. Dienā, kad cilvēki visā pasaulē izjokoja viens otru, mēs ļoti nopietni spriedām, vai izņemot Latgalei raksturīgos, unikālos garīgos dziedājumus, Vaboles sievas vēl atceras arī laicīgās dziesmas, ko dziedājušas viņu mammas, vecmammas? Rezultātā, no vienkāršas idejas – izveidot Vaboles pagastā folkloras ansambli, balstoties ne tikai uz sievu dziedātajām dziesmām, bet arī viņu atmiņām par sen aizmirstām tradīcijām, paaudzēs slīpētām rokdarbu prasmēm, latgaliešu ēdienu un dzērienu (alus un „šmakauceņis”) gatavošanas prasmēm, laukos, kokos un pļavās atrodamo dabas velšu dziedniecisko īpašību zināšanām – Vabolē radās nevis folkloras, bet etnogrāfiskais ansamblis.” Etnomuzikoloģe Anda Beitāne saka: „Albumā iekļautais materiāls sniedz brīnišķīgu iespēju ieklausīties Vaboles pagasta tradicionālajā mūzikā, ieraudzīt, kā 21. gadsimta sākumā šis repertuārs dzīvo Daugavpils apkārtnē – novadā, kura muzikālais mantojums līdz šim nav bijis pieejams plašākam klausītāju lokam publicētas blīvplates veidolā. Albumā pārstāvēts interesants vokālais un instrumentālais repertuārs, kas bagātināts ar teicēju stāstījumiem, sniedzot spilgtu ansambļa portretu un kopumā – būtisku pienesumu Latvijas tradicionālās mūzikas diskogrāfijā.” Etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” blīvplates „Pa celeņu...” ieskandināšanas svētki notiks ansambļa 7. dzimšanas dienā, šā gada 1. aprīlī plkst. 16:00 Daugavpils novada Vaboles Kultūras centrā. Rīgā ansamblis "Vabaļi" būs sastopams ceturtdien, 4.aprīlī plkst. 18.30 J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT kamerzālē. Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vaboles pagasta pārvaldes un biedrības „Latgalīšu Etnokulturys centrs” atbalstu. Sīkākai Informācijai lūdzu zvanīt:
Iznāk animācijas filmiņa – videoklips „Cīrulis un pūcīte” Bērnu folkloras kopa „Tarkšķi” no Iecavas Kristīnes Kareles vadībā ir iedziedājusi bērnu tautasdziesmu programmu un vienai no dziesmām – „Cīruli, cīruli” – sagatavojusi īpašu, plastilīna animācijas tehnikā gatavotu videoklipu. Filmiņā ir izmantota populāra latviešu tautasa dziesma, tomēr filmas beigās skatītājiem ir sagatavots pārsteigums – laimīgas beigas! Jo, kā norādīja „Tarkšķu” vadītāja Kristīne Karele: „Ja kaut kas nebeidzas labi, tad tās vēl nav beigas”. Palstilīna animācija ir žanrs, kas ir ārkārtīgi darbietilpīgs un prasa lielu pacietību, lai sasniegtu labu rezultātu. Tomēr plastilīnā veidota filmiņa ir ļoti labi uztverama un saprotama mūzikas cienītāju visjaunākajai paaudzei, tieši tāpēc „Tarkšķi” izvēlējās veidot savu klipu šajā materiālā. Filmas tapšanā piedalījās Kristīne Karele, Jautrīte Bērente, Anna Patrīcija Karele, Kristija Laura Čipena, Sandis Karelis, Katrīna Karele un Alberts Karelis. Filmas veidotājus konsultēja pazīstamais plastilīna animācijas režisors Nils Skapāns, bet filmu montēja Dāvis Rudzāts. Bērnu folkloras kopa „Tarkšķi” ar vadītāju Kristīni Kareli jau desmit gadus darbojas Iecavā, aktīvi piedalās dažādos pašmāju un ārzemju festivālos, rīko muzikantu nometnes, gatavo paši sev tērpus un sagatavo muzikālas programmas, kuras galvenokārt ir balstītas uz tautas mūziku un tradīcijām – tradicionāliem instrumentiem, dančiem, rotaļām, mīklām u.c. Kopa izceļas ar savu dzīvespriecīgo, brīvo un tomēr nopietno pieeju. „Tarkšķu” dalībnieki ir bērni vecumā no 3 gadiem līdz pat pieaugušo vecumam. Videoklips tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Iecavas novada domes atbalstu. Albums ar pilnu dziesmu programmu, ieskaitot videoklipu, iznāks 2013. gada sākumā izdevniecības „Lauska” paspārnē.
LAUSKA@ WOMEX 2012 in Thessaloniki - Stand No. 5.98
Aicinām uz RUDENS ETNOKONCERTU Ģertrūdes ielas teātrī ceturtdien, 11.oktobrī „Lauskas” rīkotajā Rudens etnokoncertā, kurš nu jau ir trešais etno-koncertcikla ietvaros, būs retā iespēja izbaudīt īpašas divu etno- grupu koncertprogrammas. “Lāna” mūzikai raksturīgi smalki aranžējumi, kuros izmantots daudzveidīgs tautas mūzikas instrumentu klāsts. "Lāns” spēlē autentiskus skaņurīkus, apgūst un izkopj tradicionālo dziedāšanas manieri. Kopu var pazīt pēc kokļu, vijoles un divstīdža (ģīgas) dominantes. Dziesmu faktūras modelēšanai izmanto arī stabules, dūdas, vargānus un dažādas perkusijas. Koncertā dzirdēsim dziesmas par rudenim raksturīgām tēmām. Grupa „Pērkonvīri” ir pievērsusies nepelnīti aizmirstajai senajai stāstniecībai. Pasaku un teiku stāstīšana tradicionāli bijusi izplatīta tumšajos rudens un ziemas vakaros, kad saime sanāk kopā un pie dažādiem rokdarbiem klausās kādu stāstnieku. Talantīgi un aizrautīgi pasaku stāstnieki bijuši lielā cieņā. Projektam ir piesaistīti arī buto studijas dejotāji. Buto ir japāņu kultūras tradīcijās sakņota, Rietumu modernās dejas valodas, sirreālisma, dadaisma, vācu ekspresionisma inspirēta ķermeņa māksla – kustību ekspresijas forma. "Pērkonvīri” koncertuzvedumā „Pasaka: motīvs 465 C” izstāstīs pasaku par Celmu lauzēju un viņa ceļojumu uz Sauli, Mēnesi, Elli un atpakaļ. Grupas koncertā skanēs kokle, dažādas dīvainas bungas un perkusiju instrumenti, stabules un dūdas. Latviešu folkloras motīvi iegūst neparastu skanējumu satiekoties ar pasaules mūzikas iespaidiem. Pēc starptautiskā pasaku klasifikatora šai pasakai ir piešķirts numurs 465 C. "Pērkonvīri" tikai ar vienu savu pusi atrodas šeit un tagad, šaizemē. Viņu otra puse ir ceļojumos laikā un telpā, tā redz brīnumainas un noslēpumainas zemes un tautas, dzird skaņas, stāstus, cilvēku, putnu, zvēru un nezvēru balsis. Atrasto un pieredzēto viņi ieraksta ritmu zīmēs, skaņu kodos, tā lai ikviens tajā var ieklausīties un ievīt arī savu sajūtu un pieredzi. Pērkonvīri sargā senatnes gudrību un, pārvēršot to skaņā, uz mirkli rada tiltus starp pasaulēm. Pērkonvīru pasakā piedalās dažādos žanros pieredzējušie mūziķi Mikus Čavarts, Tālis Gžibovskis, Artis Gulbis, Kalvis Vītols, Kristīne Ādmine, Oksana Gotlube. Pasaku teicēja Inita Šalkovska. Kustību māksla - Buto studijas dalībnieki. Koncerts tiek rīkots ar Rīgas domes atbalstu. Ieeja 2 – 8 Ls. Biļetes www.bezrindas.lv un Galerijā „Istaba”.
„Saviešu mēļošana” – tautas dziesmu grāmata ar disku par krāsošanu ar augiem
Kultūras menedžmenta centrs „Lauska” laidis klajā grāmatu ar diska pielikumu, kurā apkopotas latviešu tautas dziesmas par īpašu tēmu – dzijas krāsošanu ar augiem. Mēļot, madarot, iet kodelās – krāsaugu vākšana, apstrāde, pats krāsošanas un kodināšanas process ir apdziedāts tautas dziesmās, no kurām var secināt, kuri augi kurām krāsām tikuši izmantoti. Grāmatas rakstu autores ir speciālistes Dr.hist. Anete Karlsone, Mag.art., Mag.hist. Baiba Dumpe un Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe Janta Meža, kuras apraksta krāsaugus, to botānisko nozīmi, kā arī to nozīmi tautasdziesmās. Grāmatā lasāmas arī senas receptes par dzijas krāsošanu. Augu zīmējumu autore ir māksliniece Ērika Māldere. Grāmatas kompaktdiska pielikumā folkloras draugu kopa „Savieši” ir apkopojusi latviešu tautas dziesmas par krāsaugiem un tradicionālo tekstilapdari no visiem Latvijas novadiem. Folkloras draugu kopa „Savieši” dibināta 1980. gadā, šobrīd pulcina ap 20 dziedātājus, un no 2006. gada kopas vadītāja ir Amanda Jātniece. „Savieši” gadu gaitā bijuši atvērti katram, kas vēlējies pievienoties ar patiesu dziedātprieku un interesi par latviešu folkloras bagātību. Līdz ar to, par vienu no „Saviešu” pamatvērtībām kļuvusi katras dziedātājas un dziedātāja spēju izkopšana – tautas balss, tās visplašākajā izpratnē. Visa informācija ir tulkota arī angļu valodā. Grāmata interesēs gan tautas mūzikas interesentus, gan rokdarbu cienītājus. Grāmata būs pieejama jau fokloras festivāla laikā Festivāla sētā Rīgā, Vērmanes dārzā pie izdevniecības „Lauska” stenda, kā arī labākajos mūzikas un grāmatu veikalos. Grāmata un ieraksts tapuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Grāmatas „Saviešu mēļošana” ieskandināšana notiks pirmdien, 9.jūlijā plkst.11.00 Madonas novadpētniecības muzejā (Skolas iela 12, Madonā) izstādes „Daba krāso” atklāšanas laikā
VASARAS SAULGRIEŽU ETNOKONCERTS 12.jūnijā plkst.19.00 Ģertrūdes ielas teātri Jautras un apcerīgas, rātnas un draiskas, reibinošas un apskaidrojošas – līgotnes mūs pavada visas Jāņu nakts garumā vai īsumā. Tajās ieklausīties un noskaņoties Vasaras saulgriežiem aicinām folkloras kopas “Savieši” un “Laiksne”. Koncertā dzirdēsim arī senas un sen nedzirdētas Jāņu dziesmas. Šogad „Savieši” ar praktiskiem padomiem Jāņu svinēšanai ir piedalījušies Apgāda Zvaigzne izdotās grāmatas “3x9 Jāņi” veidošanā, un koncertā varēsim klausīties un kopā mācīties grāmatā iekļautās dziesmas. Kamēr “Laiksne” ir sagatavojusi īpašu Jāņu ielīgošanas programmu, kuru Rīgā varēsim klausīties tikai šajā vienīgajā koncertā, pēc kura pašos Jāņos „Laiksne” to dziedāt un spēlēt dosies uz Austriju. Folkloras draugu kopas „Saviešu” mūžs ir raibs kā pupas zieds, kā cimds, kā villaines ieloki. Tā ir dibināta 1980. gadā, šobrīd pulcina ap 20 dziedātājus, un no 2006. gada kopas vadītāja ir Amanda Jātniece. „Savieši” gadu gaitā bijuši atvērti katram, kas nācis mūsu pulkā ar patiesu dziedātprieku un interesi par latviešu folkloras bagātību. Līdz ar to, par vienu no „Saviešu” pamatvērtībām kļuvusi katras dziedātājas un dziedātāja spēju izkopšana – tautas balss, tās visplašākajā izpratnē. "Laiksne" dzied un spēlē dažādu novadu latviešu tautas dziesmas, un grupas sastāvā ir Dina Liepa, Lauma Garkalne, Vineta Romāne, Aija Rozentāle un Baiba Indrēvica, Kaspars Indrēvics un Gatis Gaujenieks. Melodijas un tekstus grupas dalībnieki meklē folkloras materiālu publicējumos, dažādu ekspedīciju materiālos un teicēju audioierakstos. Kurš gabals iepatīkas, tas tiek apstrādāts pa savam un celts priekšā klausītājiem. Repertuāra pamatu veido tradicionālas sieviešu dziesmas, talku, precību dziesmas. Papildus informācija par „Laiksni” www.laiksne.lv. „Savieši” un „Laiksne” Vasaras saulgriežu etnokoncertā 12.jūnijā 19.00
Iznākusi jauna Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" grāmata ar albumu par Sēlpils un Vārnavas folkloru. "Dziediet, meitas, vokorā!"
Haralda Sīmaņa jaunais albuma "Es esmu rīts" JAUNUMS Lauskas e-veikalā! PIRMIE TRĪS PIRCĒJI SAŅEMS ALBUMU AR HARALDA AUTOGRĀFU! Lielai daļai klausītāju Haralda balss nešaubīgi saistās ar astoņdesmitajiem gadiem. Tomēr nekur jau Haralds nebija pazudis arī pēdējos gados. Tepat vien mums blakus strādāja, radīja dziesmas, muzicēja. Vienīgi TV šovu laikmetā dziesminieki bieži paliek prožektoru neapspīdēti. Pēdējos gadus Haralds daudz ir muzicējis kopā ar Ilzi Grunti. Ar Ilzi un viņas brāli, kontrabasa meistaru Andri Grunti, ir radīta koncertprogramma, kas veido albuma „Es esmu rīts” pamatu. Arī šajā albumā visu dziesmu tekstu autors ir Arvīds Ulme. Ierakstā piedāvātas 11 kompozīcijas. Pirms pāris gadiem Haraldu uzrunāja Jānis Vītols un piedāvāja izdot kādu ierakstu. Diemžēl Jānis šo savu ieceri nepaguva īstenot. Jānis Vītols ir izdarījis daudz. Viņš ir izveidojis nelielu mūzikas izdevniecību „Gauja Records”, daudzi radošie ļaudis pazīst krodziņu „Gauja” uz Tērbatas ielas, Jānis ir arī viens no NABAKLAB dibinātājiem. Tomēr vēl vairāk palika nepagūts. Tāpēc Jāņa Vītola draugi un sadarbības partneri viņa piemiņai ir īstenojuši šo ieceri – izdot Haralda Sīmaņa albumu. Haralds Sīmanis ir viens no Latvijas savdabīgākajiem talantiem – tīrradnis, kā viņu savulaik nosauca Marģeris Zariņš. Viņa īpašo balss tembru nevar sajaukt ne ar vienu citu.
Radio Oira sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju piedāvā etnomuzikoloģijas kursa studentu raidijumu "Pa pēdām mūzikai"
Iznācis ilgi gaidītais albums SVIESTS IV! Šoreiz SVIESTa ciba ir pilna līdz malām! 22 jaunas un pavisam jaunas grupas, nedzirdētas skaņas! SVIESTS iznāk ik pārgadus un piedāvā pārskatu pār aktuālo mūsdienu latviešu tautas mūzikā. Nu jau ceturtais izlaidums ir „pilns līdz malām” – tajā ieskaņotas 22 grupas un projekti. „Savieši” un „Laiksne” aicina uz Vasaras saulgriežu etnokoncertu
Jautras un apcerīgas, rātnas un draiskas, reibinošas un apskaidrojošas – līgotnes mūs pavada visas Jāņu nakts garumā vai īsumā. Tajās ieklausīties Tajās ieklausīties un noskaņoties Vasaras saulgriežiem aicinām folkloras kopu “Savieši” un “Laiksne” kopīgajā Vasaras saulgriežu etnkoncertā 12.jūnijā 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī. Koncertā dzirdēsim arī senas un sen nedzirdētas Jāņu dziesmas. Šogad „Savieši” ar praktiskiem padomiem Jāņu svinēšanai ir piedalījušies Apgāda Zvaigzne izdotās grāmatas “3x9 Jāņi” veidošanā, un koncertā varēsim klausīties un kopā mācīties grāmatā iekļautās dziesmas. Kamēr “Laiksne” ir sagatavojusi īpašu Jāņu ielīgošanas programmu, kuru Rīgā varēsim klausīties tikai šajā vienīgajā koncertā, pēc kura pašos Jāņos „Laiksne” to dziedāt un spēlēt dosies uz Austriju.
„Savieši” un „Laiksne” Vasaras saulgriežu etkoncertā 12.jūnijā 19.00 |
