Mikus Čavarts bungas, perkusijas, balss
Tālis Gžibovskis bungas, perkusijas, balss
Artis Gulbis perkusijas, balss
Kalvis Vītols bungas, perkusijas, balss
Kristīne Ādmine kokles, pūšamie instrumenti, balss
Ansis Jansons kokles, pūšamie instrumenti, balss
Imants Daksis balss
Inita Šalkovska stāstniece
Pērkonvīri pirmo reizi sanāca kopā 2010. gadā. Sākotnēji tā bija trīs bungu (un citu sitamo instrumentu) meistaru apvienība: Mikus Čavarts
(dūdu un bungu grupas Auļi izveidotājs, ar daudzu gadu pieredzi grupās Iļģi, Auri, Pūces etnogrāfiskais orķestris, Folkvakars, Rīgas danču klubs un citos mūzikas projektos), Tālis Gžibovskis
(Latvijas bundzinieku krusttēvs – Eolika, Sīpoli, Modo; pedagoģijas doktors, Rīgas Doma kora skolas pasniedzējs, festivāla Saulkrasti Jazz izveidotājs un mākslinieciskais direktors) un Artis Gulbis
(Rīgas pantomīma, Rīsa zvejnieki, Artemisia Absinthium, Buto un citi projekti). Visi ar pieredzi dažādu stilu mūzikā, bet vienojoties interesē par etnisko mūziku un tās izmantošanu jaunradē.
Bet laika gaitā grupas skaniskais uzstādījums pieaudzis, paplašinājies. Grupā ienāk kokles, stabules, dūdu stabules un balss. Tomēr kocepts pamatā paliek nemainīgs – izmantot tikai pašus senākos, akustiskos skaņrades rīkus. Latviešu tautas melodijas un dziesmas Pērkonvīru izpildījumā savijas ar bagātīgu sitamo instrumentu pulsāciju, radot brīžiem grandiozu, jaudīgu, brīžiem intīmu un lirisku skanējumu. Latvijas mūzikas kontekstā šāds apvienojums ir unikāls un grūti ietilpināms kādos noteiktos žanra rāmjos. Grupas priekšnesumi klausītājam uzbur skaņas ainas, kurās var sajust mūsu tautas senās kultūras emocionālo vēstījumu; kodus, kas kokļu un celma bungu skaņām un dainu tekstiem ļauj uzrunāt 21. gadsimta rafinēto klausītāju. Taču šajā audumā organiski ieaužas arī pasaules mūzikas (world music) elementi – Āfrikas, Indijas ritmi, gongu meditatīvās un ekspresīvās skaņas, īru bungas un liels daudzums ar citiem neparastiem sitaminstrumentiem (perkusijām), kā arī mūsdienu populārās mūzikas ietekme.
Lai pastiprinātu šo ceļojuma laikā sajūtu un piešķirtu vēstījumam gan vēl dramatiskākus, gan jautrākus akcentus, grupas pilnajā koncerta versijā ir iekļautas arī latviešu tautas brīnumpasakas epizodes stāstnieces Initas Šalkovskas
(stāstniece ar ilgadēju pieredzi, stāstu Ķēniņienes titula ieguvēja, diplomēta kultūras mantojuma speciāliste) izpildījumā. Šeit Pērkonvīru uztāšanās iegūst vēl vienu šķautni – pasaulē populāru priekšnesuma žanru – stāstniecību (storytelling), kurā runātājs nevis izpilda iemācītu tekstu kā aktieris, bet pārdzīvo stāstījumu kā savu pieredzi dzīvā kontaktā ar klausītāju.
Atsaucoties uz vajadzību īsi noformulēt savu stilistisko virzienu, grupas dalībnieki ir radījuši jaunu, asprātīgu formulējumu – latviešu pasaules mūzika (music of Latvian world).
Pirmās asociācijas rodas ar vareno mitoloģisko tēlu un dabas parādību Pērkonu. Tā balss, dārdi, grandi vēsta dabas nepārspējamo spēku un varenumu un latviešu mitoloģijā saistās arī ar bungu spēli, ko veic Pērkona dēli. Sitamo instrumentu dinamiskās iespējas, ritma pulsāciju elektrizējošā iedarbība un dabas skaņu efekti pilnībā ieved klausītāju šo gadu tūkstošu seno tēlu pārdzīvojumā, aicinot līdzi ne tikai mītiskā varenumā un spēkā, bet arī nesot mieru un harmoniju.
Tomēr nosaukumam Pērkonvīri ir vēl dažas citas atsauces. Tas ir iedvesmots no populārajā vēsturiskajā triloģijā “Zīmogs sarkanā vaskā” (rakstnieks Jānis Lejiņš) minētajiem seno svētvietu sargātājiem – pērkonvīriem. Grupas nosaukumā šis vārds iegūst simbolisku nozīmi – tautas garamantu sargātāji – līdz ar to apvienojot zem tā gan vīriešus, gan sievietes. Nosaukumam ir arī skaniska līdzība ar vārdu dažādu sitaminstrumentu un trokšņu rīku starptautiskam apzīmējumam – perkusijas, kas ceļas no latīņu percussio ar nozīmi ‘sist, uzsist radot skaņu’. Tātad līdzīgi kā Pērkons – kas sper, rūc un dārd.
„Pērkonvīri tikai ar vienu savu pusi atrodas šeit un tagad, šajā zemē. Viņu otra puse ir tālos ceļojumos laikā un telpā, tā redz brīnumainas un noslēpumainas zemes un tautas, dzird skaņas, mūziku, putnu, zvēru un nezvēru balsis. Atrasto un pieredzēto viņi ieraksta ritmu zīmēs, skaņu kodos, tā lai ikviens tajā var ieklausīties, ievīt arī savu sajūtu un pieredzi. Pērkonvīri sargā gudrību no senatnes un pārvēršot to skaņā uz mirkli rada tiltus starp pasaulēm.”
