Dzejniece Broņislava Martuževa (1924-2012) dzimusi Latgalē, Bērzpils pagasta Slavītu sādžā, bet kopš 1928.gada ģimene dzīvoja Vidzemē, saglabājot un uzturot katoļu un latgaliskās dzīves tradīcijas un ikdienā sarunājoties tikai latgaliski. Martuževi iesaistījās pēckara Nacionālās Pretošanās kustībā, tāpēc Broņislava piecus gadus līdz 1951.gada 14.februārim slēpās savās ģimenes mājās “Lazdiņās” zem grīdas brāļa Cipriana ierīkotā bunkurā. Apcietināja un notiesāja visu dzimtu, Broņislavu ar māsu un brāli izsūtīja, no kurienes viņi atgriezās 1956.gadā. Ilgu laiku B.Martuževai bija liegts publicēties un viņas dzejoļi tika izdoti ar pseidonīmu. Tomēr viņai iznākušas vairākas dzejoļu grāmatas, viņa ir folkloras teicēja, sacerējusi meldiņus gan pašas, gan citu autoru dzejoļiem. 1994.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
