Doma veidot jaunu albumu ar stāstiem par Ropažiem radās Uģim Urtānam. Tā kā iepriekšējais albums „No Ropažnieku dzīves” guva  atsaucību ne tikai Ropažos, un to klausījās arī bērni, Uģis nolēma tēmu turpināt. Andrejs Planders savukārt ieteica stāstus papildināt ar mūziku, kas rezumējās un šobrīd skan jaunajā albumā.

“Mežā un ciemā” ir grupas jau piektais ieraksts. Pirmais CD bija kā EP albums, jeb minialbums, kuru grupa izdeva pašrocīgi. Atsevišķas dziesmas no pirmajiem ierakstiem vēl var dzirdēt Youtube kanālā. Vēl viens EP digitālais albums „Kaut Man Būt Tā Brīvestība” iznāca 2020. gadā interneta platformā Bandcam. Pārējie trīs albumi izdoti ar Ropažu pašvaldības atbalstu un zem izdevniecības „Lauska” paspārnes.

Jaunā albuma teksti un mūzika smelti no latviešu tautas dziesmām, rokmūzikas, teikām, Doku Ata dzejas, nostāstiem, mūsdienu leģendām un pašu izdomātiem tekstiem. Mūzikas albums tapa gada laikā. Andrejam Planderam bija sakrājušies daudzi līdz šim neizmantoti melodiju motīvi, kuri tika apkopoti speciāli stāstiem un mūzikai. Kopā ar Uģi tika atlasīti piemērotākie motīvi albumam. Tā palēnām no motīviem sāka veidoties gan stāsti, gan mūzika, izejot no tradicionālas un postfolkoras žanriem, pieliekot klāt mūsdienu roka un elektroniskās mūzikas žanru. Protams, ierakstīta arī tradicionālā tautas mūzika, bez tās “Trejasmens” nevar iztikt, jo tas ir un būs pamatu pamats “Trejasmens” darbībai.

“Trejasmenim” Ropaži un Ropažiem “Trejasmens”…

“Trejasmenim” Ropaži ir grupas biedru dzīves vieta un satikšanās vieta. Ja grupas dalībnieki dzīvotu kādā citā Latvijas vietā, tāds “Trejasmens” nekad nepastāvētu. Ropažiem “Trejasmens” ir un paliks brīvi domājoši cilvēki, kuri mīl vietu, kurā dzīvo.

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” – par brīvību, mieru, mīlestību, dabu un tradīcijām

“Trejasmens” ir Ropažu vidusskolas skolasbiedru un draugu grupa, kuras dalībnieki 2000. gadā nolēma kopīgi dziedāt latviešu tautas dziesmas un trenēties viduslaiku zobencīņas mākslā.

Sākotnēji “Trejasmens” bija “brīva mākslas ideju lidojuma” grupa, kurā gan dziedāja tautasdziesmas, gan trenējās zobencīņās, gan nodarbojās ar amatniecību, metinot pirmos zobenus no dažādām metāla plākšņu daļām, taisot vairogus, cirvjus, bruņukreklus, seno apģērbu, koka taures u.c. lietas. 2002. gadā grupai pievienojās draugi no Rīgas Skolēnu pils arheoloģijas pulciņa un arheoloģijas nometnes laikiem, kuri ieņēma vietu dziedošajā  vai cīnītāju sastāvā, vai arī darbojās abās mākslas jomās.

Grupas dalībniekus vieno 20. un 21.gs. hipiju kustība – brīvība, miers, mīlestība, gari mati, garas bārdas, metālmūzika, alternatīvā mūzika, ballītes, tautasdziesmas, latviešu tradīcijas, zobencīņas, patriotisms, tēvzemes mīlestība un skaistās planētas Zeme apburošā daba.

Grupas nosaukums ņemts no tautasdziesmu četrrindes:

Nevienami kundziņami,
Nav tāda karavīra!
Trim kārtāmi zelta josta,
Trīs asmeņu zobentiņš.

Četrrinde tika iedziedāta leģendārajā vīru kopas „Vilki” albumā „Dzelzīm dzimu”.  Lai būtu skanīgāk un izklausītos senatnīgāk, vārdi „Trīs asmeņu” tika pārveidoti par „Trejasmens”.

Pirmais koncerts ar divām dziesmām bija grupas dalībnieku Andreja Plandera un Pētera Lukaševiča 12.klases žetonvakarā. Grupa veidojusies, iespaidojoties no Latvijas aizvēstures un Latvijas viduslaiku vēstures, kā arī no folkmetāla grupas „Skyforger”, grupas “Iļģi”, ”Auri”, “Grodi”, viru kopas „Vilki” mūzikas.

Grupas pamatsastāvu šobrīd veido Andrejs Planders, Viesturs Āboltiņš un stabili, jauni dziedātāji Emīls Zonne un Eduards Plankājs – abi ļoti pieredzējuši mūziķi, dziedājuši vairākās folk un akadēmiskās mūzikas žanros. Pa brītiņam ierakstos un koncertos pievienojas vecie dziedātāji: Pēteris Lukaševičs,  Jānis Siliņš, Juris Bariss, Kārlis Smiltiņš. Tāpat ļoti daudzi citi dziedātāji ir pievienojušies uz īsu brīdi un uz atsevišķiem albuma ierakstiem, tai skaitā meitenes: Baiba Ērgle ar skanīgu balsi, sākotnējā “Trejasmens” dalībniece un māksliniece Līga Slišāne, Līga Mekša, Dārta Apsīte, Zinta Ķireja, Ieva Vanaga, Kristīne Krastiņa u.c. Un, protams, mūsu grupas stāstnieks jau “Trejasmens” trešajā albumā – Uģis Urtāns.

“Trejasmens” mūzika

Spēlējam gan tautasdziesmas, gan  ziņģes, gan šlāgeru. Diezgan liela ietekme “Trejasmens” mūzikā ir no roka. Katrā albumā kādai tautasdziesmu četrrindei ir izdomāts kāds roka žanra motīvs. Tāpēc mūsdienās saucam sevi par Tautas mūzikas kopu, jo dziedam Latvijā radītu dažādu žanru mūziku latviešu valodā. “Trejasmens” mūziku var dzirdēt sociālajos tīklos un šad un tad arī kādos koncertos pilsētu svētkos.

 “Trejasmens” ir piedalījies tādos starptautiskos festivālos kā „Baltica”, “Baltijas Saule”, “Kilkim Žaibu” (Lietuva), “Seto folk” (Igaunija), dzīvās vēstures festivālā “Seeburga” un citur.  

“Trejasmens” sadarbība

Atsevišķi grupas dalībnieki ik pa brīdim sadarbojas arī ar citām mūzikas grupām un sastāviem, piemēram, grupu “Auļi”. Sadarbība ar “Auļiem” sākās 2004. gadā, kad ierakstu studijā, rakstot grupas „Trejasmens” dziesmas, tika iepazīts “Auļu” sastāva dalībnieks Kaspars Bārbals, kurš vēlāk pieaicināja kopīgi iedziedāt “Sūda dziesmu”, kura guva ļoti lielu popularitāti. Par šo dziesmu jāpasakās Ligitai Šreiberei un viņas vadītajai folkloras kopai „Pērkonītis”. Ligita bija “Trejasmens” grupas pirmā vokālā pedagoģe, kura kopā ar kopu „Pērkonītis” iemācīja gan skanīgi dziedāt, gan dejot. Tāpat sadarbība ir bijusi ar folkloras kopu “Vilkači”, kuri arī bija vieni no labākajiem senās mūzikas skolotājiem un draugu kopu „Skandinieki”, Julgī Stalti. Savulaik ir iedziedāta arī metālmūzika grupā “Protean” „Latvijas deju un dziesmu svētki” deju uzvedumā. Spēlējām un dziedājām arī darkfolk grupā „Rāva”. Nesen kopā ar grupu „Auļi” piedalījāmies grupas „Bermudu Divstūris” dziesmas „Līgava”  ierakstā un klipā.