„Mati sarkanā vējā” ir atklāta un personīga liecība par Padomju laikmeta Latviju, kurā citādākais un neatkarīgais tika visādi apspiests un nīcināts. Alfrēds Stinkuls, draugu lokā pazīstams kā Fredis, 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā. Grāmatā aprakstītas epizodes ar daudziem mūsdienās zināmiem mūziķiem, dzejniekiem, māksliniekiem, kā Andris Grīnbergs, Ieva Akuratere, Valdis Muktupāvels, Pits Andersons un citi. Šī jauniešu kustība, kura iedvesmojās no Rietumos valdošām mūzikas strāvām, uzvedības un ģērbšanās stila, vienlaicīgi bija nevardarbīga pretošanās valdošajam padomju režīmam, ar kuras pārstāvjiem regulāri sanāca konfliktsituācijas. Grāmata ir spilgta laikmeta liecība un reizē personīgs skatījums, kas ievietojams sociālās un kultūras atmiņas darbu sarakstā. Autora atmiņās ir daudz spilgtu stāstu, kuros parādās gan kultūras darbinieki, gan arī politiskie disidenti, tai skaitā Gunārs Astra.
Lai nebūtu ikdienā jāsastopas ar naidīgo padomju ideoloģiju, Alfrēds ilgstoši strādājā Brīvdabas muzejā par naktssargu, kā arī iemācījās mēbeļu tapsēšanas un grāmatsiešanas arodus, ar kuriem varēja diezgan neatkarīgi nopelnīt sev iztiku un plānot savu laiku. 1970. gadu sākumā Alfrēds ar draugiem iegādājās lauku mājas „Mežuplejas” pie Skujenes, kur iecerēja nodibināt komūnu, lai iekoptu latviešu viensētu un nodarbotos ar lauku darbiem, kā arī lai varētu dzīvot saskaņā ar dabu, savu pārliecību, senču tradīcijām un būt neatkarīgam no valdošā režīma. Apzinoties, ka situācija neuzlabojas un čekas represijām pastiprinoties, radās plāns izceļot no Latvijas, kas arī īstenojās 1986. gadā, kad Alfrēds apprecējās ar Zviedrijas latvieti un pēc daudzu šķēršļu pārvarēšanas saņēma atļauju doties uz Rietumiem – kā toreiz likās – uz neatgriešanos. Turpmāk Alfrēds dzīvoja Losandželosā, ASV, kur bija nodibinājis baltiešu daiļamatniecības un mākslas salonu „Baltic Crossroads” . 2017.gadā Alfrēds Stinkuls repatriējas uz Latviju.
Šobrīd, saistībā ar materiāliem un komentāriem, kas parādās pēc VDK materiālu publiskošanas, Alfrēda Stinkula liecības ir īpaši aktuālas, jo tās sīkās detaļās atsedz padomju laiku represīvo iestāžu – gan milicijas, gan Valsts drošības komitejas – darbības metodes.
Grāmatā daudz atspoguļots un dokumentēts arī Alfrēda personiskais veids, kā sadzīvot ar padomju realitāti – mēģinājums izveidot lauku sētā kopienu, patvērumu gan sev, gan arī draugiem un domubiedriem. Šī ir romantiska, bet mazzināma lappuse Latvijas padomju laika vēsturē un, lai arī bija vairāki mēģinājumi veidot šādas kopienas, pagaidām dzīve tajās nav plaši dokumentēta un aprakstīta.
Gan Alfrēds pats, gan viņa draugi daudz fotografēja un daļa no attēliem ir iekļauti grāmatā.
Ārzemēs Alfrēdam Stinkulim iznāca grāmata „Īkšķojot pa Latviju” kurā ir aprakstīti un fotogrāfijās dokumentēti viņa ceļojumi pa Latvijas laukiem, pilskalniem un dažādām vietām un pieminekļiem, kurus padomju laikos centās novākt vai iznīcināt.
Grāmatu izdevis Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, tā iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latviešu fonda un privātu ziedotāju atbalstu. Grāmata ir grāmatnīcās un citos grāmatveikalos Latvijā, kā arī ir pasūtāma Lauskas interneta veikalā.
