Andris Kapusts akordeons, dūdas
Aīda Rancāne balss
Asnate Rancāne balss, vijole
Aurēlija Rancāne balss
Lauma Bērza bubins
Lata Donga ir veltījums sievišķajam un dievišķajam, latgaliskajam un pasaulīgajam, senajam un mūsdienīgajam.
Grupā ir apvienojušies gan mūziķi ar lielu pieredzi tautas mūzikas izpildīšanā, gan jaunietes, kas vēl tikai studē etnomuzikoloģiju un mākslu.
Grupas kodolu veido ģimene, kura jau trešajā paaudzē izpilda tautas mūziku – Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts. Pārmantotā tradicionālās mūzikas izpratne un mīlestība pret to, kā arī ilggadēja darbošanās folkloras laukā apvienojumā ar etnomuzikoloģijas, vizuālās mākslas un laikmetīgās dejas studijām rada grupas savdabīgo vēstījumu. Lata Dongas īpašā muzikālā pievilcība saistās ar emocionālo, savdabīgi piesātināto un iedvesmojošo balsu skanējumu. Senais un mūsdienīgais, latviskais un pasaulīgais, sievišķais un sakrālais savijas vienotā veselumā un ir galvenie grupas mūzikas iedvesmas avoti.
LATA DONGA – grupas nosaukumu veido vārdi no divām senām indoeiropiešu valodām: hindu/sanskrita (telugu) un latgaļu valodas. LATA sanskritā nozīmē ložņājošs augs, zieds, meitene vai arī slaida, smalka kā zariņš sieviete. Tantrismā ar LATU apzīmē tantriskā kulta sievišķo partneri. DONGA, savukārt, latgaliešu valodā nozīmē stūris, kakts. Tā simboliskā nozīme ir dievību un garu mājvieta. Savienojot abus jēdzienus, mūziķi piešķir šai vārdkopai savu nozīmi, kas saistāma ar sievišķo sakralitāti un tās izpausmi, piemēram, tradicionālajā istabas iekārtojumā. Mājai, kā universālam atskaites punktam kosmiskajā telpā, galvenā un nozīmīgākā vieta ir istabas kakts, kas vērsts uz austrumiem, un kalpo komunikācijai ar sakrāliem spēkiem. Šo istabas stūri, izrotātu ar dvieļiem, svecēm, ziediem, amuletiem, senču vai svētbildēm, iekārto un uztur sieviete, taču galvenā vieta šajā stūrī – “galda galiņā” – vienmēr tiek atvēlēta vīrietim.
