Auļi un Tautumeitas – “Lai māsiņa rotājās!”

Bungu un dūdu grupa „Auļi” un etno mūzikas grupa „Tautumeitas” izveidojuši kopīgu projektu, kura ietvaros vasaras otrajā pusē tiks izdots albums „Lai māsiņa rotājās!”, taču pirmais albuma singls „Manā lopu laidarā” publicēts Līgo svētku priekšvakarā.
Jaunais albums tiks izspēlēts īpaši veidotā, vizuāli iespaidīgā programmā trīs Latvijas pilsētās

Albuma atvēršanas svētki notiks

29.07. Āraišu arheoloģiskajā parkā, kur ar vērienīgu brīvdabas dižkoncertu prezentēsim jauno albumu.

Biļetes pieejamas: http://www.bezrindas.lv/…/brivdabas-dizkoncerts-lai-m…/3436/

Pasākuma dienā būs iespējams iegādāties CD par draudzīgām cenām!

Turpmākajos mēnešos jaunais albums tiks izspēlēts īpaši veidotā, vizuāli iespaidīgā programmā vēl trīs Latvijas pilsētās

26. augustā Latgales vēstniecībā „Gors”
29. septembrī Vidzemes koncertzālē „Cēsis”
13. oktobrī Jelgavas kultūras namā
Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/custompage/1033
17 mūziķi uz skatuves izspēlēs un izdziedās cilvēka dzīvē nozīmīgo precību un kāzu posmu. Mūzikas grupu „Auļi” un „Tautumeitas” sadarbībai gluži likumsakarīga ir kāzu tēma. „Auļu” dūdu un bungu spēcīgais skanējums pārstāv vīrišķo elementu, bet „Tautumeitas” (pats grupas nosaukums jau ietver sevī kāzu tematiku – tautās iešanu), ar izteikti maigāku skanējumu, tomēr gana jaudīgu daudzbalsīgo dziedāšanu, pārstāv sievišķo. Tāpat kā dzīvē jaunajam pārim pēc kāzām ir jāiemācās sadzīvot, lai viens nenomāktu otru, arī mūzikā „Auļi” un „Tautumeitas” meklē saskaņu, viens otru papildinot.
“Auļi” ir Latvijas tautas mūzikas grupa, kas paši sevi dēvē par “dūdu un bungu grupu”. Grupa galvenokārt izpilda instrumentālo mūziku — dažādu latviešu tradicionālo tautas deju un dūdu melodiju aranžējumus, citu Eiropas tautu tradicionālās melodijas, kā arī savus oriģinālos skaņdarbus un tautasdziesmu aranžējumus.
“Tautumeitas” ir etno mūzikas grupa, kurā apvienojušās sešas mūziķes. Šobrīd dalībnieces izkopj latviešu tradicionālo daudzbalsīgo dziedāšanu, kas viņām ir sevišķi tuva. Dziesmas spēks un kopīgi radītā balsu rezonanse veido īpašu un atmiņā paliekošu skaņu.

Auļi un Tautumeitas – “Lai māsiņa rotājās!”


 Iznākusi jau septītā etnomūzikas izlase SVIESTS 7

Šovasar vēl pirms Jāņiem iznākusi jau septītā etnomūzikas izlase SVIESTS 7. Tāpat kā visos iepriekšējos SVIESTA izdevumos, kuri iznāk ik pārgadus, arī šajā ir iekļauti ļoti dažādi „sviestiņi” – kopā 21 skaņdarbs, ko žanriski varētu apzīmēt ar vārdiem etnomūzika, postfolklora vai pasaules mūzika. Mūzikā galvenokārt, protams, ir izmantots latviešu tautas mūzikas materiāls – melodijas, vārdi vai instrumenti, taču nevairoties no mūsdienu muzikālo strāvojumu ietekmes.

Piedāvājam noklausīties dažas dziesmas no albuma SVIESTS 7.

grupas “Rāva” dziesma „Sniegi Sniga”

Dziesmas „Sniegi Sniga” melodija saglabāta oriģināla pēc Emiļa Melngaiļa pieraksta no 1931. gada, kad to viņam teica Paulīna Setkavska Rubeņos.

grupas “Tautumeitas” dziesma „Pelīte”

Grupas dalībniece Asnate Rancāne stāsta par dziesmas tapšanu: “Šūpuļdziesma „Pelīte” tapa laikā, kad vairākus mēnešus ceļoju pa Āfriku. Dziesmas pamatā dzirdams Āfrikā populārs tradicionālais instruments mbira (īkšķu klavierītes), kam ir ļoti skaista, nomierinoša skaņa, un ko tradicionāli spēlē ilgstoši un repetatīvi, tādējādi meditējot un izveidojot saikni ar augstākiem spēkiem. Dziesma tapa kādā lietainā vakarā, kurš tika pavadīts teltī, slēpjoties no negaisa. Kā jau zināms, lietus bieži vien mēdz izraisīt nostaļģiskas sajūtas, tāpēc iespējams arī „Pelītē” varam saklausīt ilgas pēc mājām un ģimenes. Dziesmas solo daļu izpilda mana māsa Aurēlija Rancāne, kurai perfekti izdevās pārņemt un atspoguļot šo stāstu un sajūtu savā balsī.”

Elzas Rozentāles un etno-džeza grupas „Bur Mani” skaņdarbs lībiešu valodā, kurš tapis sadarbībā ar DJ Monsta „Īdõnõ izānõ”.

Pati māksliniece Elza Rozentāle ne jau pirmo reizi piedalās albumā „Sviests”: “Sviesta izlasē pirmo reizi piedalījos kopā ar folkloras kopu „Kokle” 2007. gadā. Šogad biju ļoti priecīga, ka esmu uzaicināta atkal, bet šoreiz ar savu dibināto etnodžeza grupu „Bur Mani”. Ierakstīt izvēlējāmies lībiešu tautasdziesmu „Īdõnõ izānõ”, ko iemācījos Trejdeviņu spēlmanīšu folkloras nometnē no skolotājas Julgī Staltes – toreiz man bija kādi desmit gadi. Paldies viņai un Lindai Zonnei, kuras ar savām lībiešu valodas zināšanām dikti palīdzēja sakārtot vārdu izrunu kaut nedaudz tuvāk patiesībai. Bet vislielākais prieks ir par grupasbiedra un kontrabasista Toma Poiša izveidoto aranžiju, kā arī ģitārista Kaspara Vizuļa un bundzinieka Kaspara Kurdeko ieguldījumu dziesmas apdarē. Gribējām atstāt skanējumā lībiešu pamatīgumu un skarbumu, tajā pašā laikā to modernizējot, kas, manuprāt, ir izdevies, arī papildinot ierakstu ar DJ Monsta elektronisko apstrādi vokālajai partijai.

grupas Artemisia Absinthium dziesma “Cipu capu vāverīte”

 

Iznācis SVIESTS 7


Vētras Saites – Trompete

Ansambļa “Vētras saites” otrais albums “Rīga paliek” veltīts visiem tiem cilvēkiem, kuri mīl Rīgu, Latviju un kuriem ir svarīgi, kas ar to notiek. Tajā ir iekļautas 11 kompozīcijas,  kuras caurvij ne tikai dažāda veida kokļu un ģitāras skaņas, bet arī vokāls, pūšamie un ritma instrumenti. Katram skaņdarbam un dziesmai ir sava rašanās vēsture, kuru ietekmējusi mūziķu attieksme pret dzīvi, dažādi notikumi un piedzīvojumi. Albumam nosaukums ir izvēlēts no O. Vācieša dzejoļa, kurš izmantots vienā no dziesmām.

Albuma ieskandināšana otrdien, 2017.gada 14.martā plkst. 20.00

džeza bārā TROMPETE, Peldu ielā 24, Vecrīgā.

Vēl šajā albumā kopā ar Latvītes Cirses koklēm, Ģirta Pavēņa ģitārām, Anša Kluča basiem un Jāņa Cīruļa džambi, ierakstos ir piedalījušies flautiste Ilona Kudiņa, bundzinieks Andris Buiķis, saksofonists Raivo Stašāns, trompetists Jānis Amantovs un perkusionists Dmitrijs Jevsikovs. Šo mūziķu devums “Vētras saišu” mūzikai ir piešķīris tembrālo un dinamisko daudzveidību. Skaņu inženieris – Kaspars Bārbals, mākslinieks – Matīss Zvaigzne.

Dziesma savu video ieguva negaidīti. To uzfilmēja un samontēja 12-gadīgā Rasa Droiska. Viss filmēšanas un montēšanas process notika ar mobilo telefonu. Savdabīgi, cik emocionāli meitene  interpretē dziesmu ar O.Vācieša tekstu, veidojot savas asociācijas par Rīgu, mīlestību un emocijām, par kameras epicentru izvēloties pilsētas Kluso centru. Rīga, kā spēcīgs iedvesmas avots, zināma sen. Jau 1595.g. iznāca Bazilija Plīnija poēma “Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums”. Rīgas tēma ir bijusi tuva arī A.Čakam, O.Vācietim, P.Brūverim, U.Stabulniekam un, protams, arī “Vētras saitēm”. Paies laiks, gadu desmiti, simti, viss mainīsies, bet Rīga – tā paliks vienmēr.

Lai arī “Vētras Saites” ir pazīstama kā instrumentālu mūziku spēlējoša apvienība, kuras skanējumā dominē elektriskā kokle, šajā diskā ir iekļautas arī vairākas dziesmas ar J. Raiņa, I. Ziedoņa, O. Vācieša. un P. Eliāra dzeju. To iedziedāšanā piedalījušies dziedātāji Jānis Buķelis, Līva Dumpe, vokālais kvartets “Harmony 4 Riga” un paši grupas dalībnieki.

Šis ir jau otrais grupas albums. Pirmais, ar nosaukumu “Teātra krustojums”, iznāca 2012. gadā un 2013. gadā tika izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai “Labākā debija”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dramaturgu teātra atbalstu.

Piedāvājam noklausītes albuma dziesmu “Lauztās priedes”.

Vokāls “Harmony 4 Riga”, dzeja Jānis Rainis, mūzika – Ģirts Pavēnis
https://soundcloud.com/user-12683750-888149501/lauztas-priedes-1

Grupai “Vētras saites” jauns albums “Rīga paliek”


2017. gada vasarā izdevniecība „Lauska” laidīs klajā jau 7. etno-mūzikas izlasi SVIESTS. Darbs pie izlases norit pilnā sparā un nu piedāvājam noklausīties vienu no izlases skaņdarbiem – grupas “Tautumeitas” dziesmu „Pelīte”.

Grupas dalībniece Asnate Rancāne stāsta par dziesmas tapšanu: “Šūpuļdziesma „Pelīte” tapa laikā, kad vairākus mēnešus ceļoju pa Āfriku. Dziesmas pamatā dzirdams Āfrikā populārs tradicionālais instruments mbira (īkšķu klavierītes), kam ir ļoti skaista, nomierinoša skaņa, un ko tradicionāli spēlē ilgstoši un repetatīvi, tādējādi meditējot un izveidojot saikni ar augstākiem spēkiem. Dziesma tapa kādā lietainā vakarā, kurš tika pavadīts teltī, slēpjoties no negaisa. Kā jau zināms, lietus bieži vien mēdz izraisīt nostaļģiskas sajūtas, tāpēc iespējams arī „Pelītē” varam saklausīt ilgas pēc mājām un ģimenes. Dziesmas solo daļu izpilda mana māsa Aurēlija Rancāne, kurai perfekti izdevās pārņemt un atspoguļot šo stāstu un sajūtu savā balsī.”

Foto Līga Ūbele

Foto Līga Ūbele

Tautumeitas” sāka ar tradicionālās mūzikas dziedāšanu, mēģinot pietuvoties un atdarināt teicējas. Pašas dalībnieces skaidro: “Taču jo tuvāk gājām dziesmām, jo tuvāk dziesmas nāca mums, līdz kamēr šķita dabiski tās apvienot ar visu pārējo, ko šajā pasaulē esam dzirdējušas un sajutušas kā savu. Tagad tautasdziesmas izspēlējam, izmantojot savas balsis un tembrāli piesaistošus instrumentus, skanējumā ietverot arī savus uzskatus par laiku, telpu un tautumeitas izjūtām tajos.”

 

Etno-izlasi SVIESTS 7 ieskandinās šāgad 10. jūnijā Valmiermuižā, sarīkojuma „Saulgriezis” ietvaros uz SVIESTS skatuves!

Etno-izlase SVIESTS top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grupas “Tautumeitas” šūpuļdziesma “Pelīte”


Izdevniecība „Lauska” piedāvā pirmo etno-izlases SVIESTS skaņdarbu –
grupas „Rāva” tumši tradicionālo dziesmu „Sniegi sniga”

2017. gada vasarā izdevniecība „Lauska” laidīs klajā jau 7. etno-mūzikas izlasi SVIESTS. Darbs pie izlases norit pilnā sparā, bet pašā ziemas spelgonī piedāvājam noklausīties pirmo izlases skaņdarbu – grupas “Rāva” dziesmu „Sniegi Sniga”.

Dziesmas „Sniegi Sniga” melodija saglabāta oriģināla pēc Emiļa Melngaiļa pieraksta no 1931. gada, kad to viņam teica Paulīna Setkavska Rubeņos.

Grupa “Rāva” dibināta 2014. gadā Rīgā. Nosaukums apzīmē purva tumšo ūdeni. Grupa darbojas “dark traditional” žanrā, kurā latviešu tradicionālās mūzikas materiālam, kas saglabāts tuvu pirmavotam, pievienoti dažādi instrumenti un efekti, piešķirot tam tumšāku nokrāsu. Grupa ir uzstājusies uz dažādam skatuvēm, t.sk., arī smagā metāla un folkmūzikas festivālā “Kilkim Žaibu 2015” Lietuvā un 2016. gadā festivālā Laba Daba.

„Sniegi Sniga” ierakstā piedalījās Ilze Ceļmillere, Toms Ceļmillers un Viesturs Āboltiņš. Ieraksts veikts studijā “Hodila Records” Ģirta Laumaņa vadībā.

Etno-izlasi SVIESTS 7 ieskandinās šāgad 10.jūnijā Valmiermuižā, sarīkojuma „Saulgriezis” ietvaros uz SVIESTS skatuves!

Etno-izlase SVIESTS top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dziesmu var noklausīties šeit:

Grupas „Rāva” tumši tradicionālā dziesma „Sniegi sniga”


Budēļi ir auglības gari. To mītnes vieta ir labības lauki. Rudeņos, ar īpašiem Jumja ķeršanas rituāliem šos auglības garus labības pļāvēji liek gulēt, bet Meteņos – pavasara sākumā – modina augšā. Budēļi pavēsta par pavasara tuvošanos un modina auglības spēkus cilvēkos un zemē. Budēļos iet tikai vīrieši, jo viņi ir tie, kas laukus apar, apsēj un kopj. Meteņos budēļi staigā no mājas uz māju, no sētas uz sētu, no lauka uz lauku, ceļā veicot dažādas rituālas darbības, un ar to palīdzību svētot un darot auglīgus laukus, lopus un māju iemītniekus. Budēļu masku veido uz otru pusi izvēršot aitādas kažoku. Galvā liek īpašu konusveida labības salmu cepuri, no kuras malām uz leju nokarājas ēveļu skaidas vai drēbes strēmeles. Rokās budēļiem ir nūjas – trokšņa taisīšanai, kā arī dzīpariem pušķotas zaru buntes, bet pie jostas piesiets zvans, burkāns un divi sīpoli. Budēļu uzdevums, ieejot mājā, ir nopērt jaunās meitas ar auglības rīksti, apdziedāt tās, kā arī spēkoties ar mājiniekiem. Meitas per tik ilgi, kamēr tās atpērkas ar cimdiem vai iesien auglības rīkstē dzīparu vai prievīti. Tās, kas dabū budēļa pērienu, visu gadu ir stipras un veselas, auglīgas – viņām izdodas visi iesāktie darbi, kā arī ir pamatota cerības rudenī iziet pie vīra. Budēļus mājinieki gaida, vienmēr pacienā, jo uzskata, ka līdz ar budēļiem mājās un laukos ienāk svētība, tiek aktivizēts auglības un dzīvības spēks. Budēļiem projām ejot, mājas iemītnieki tos kārtīgi pabaro un dod līdzi cienastus. Enerģijas apmaiņai ir jānotiek!

Šī senā zemgales tradīcija – budēļos iešana – bija gandrīz aizmirsta. Bet pateicoties folkloras kopai “Grodi” un ģeologam, dabas un kultūras pētniekam Viktoram Grāvītim, XX gadsimta deviņdesmitajos gados, budēļi atkal atdzima Latvijā. Ik gadu Latvijas folkloras biedrības rīkotajos starptautiskajos masku tradīciju festivālos Grodu budēļi nes svētību un modina pavasari. Nu jau ir modušies arī šīs tradīcijas turpinātāji zemgalē.
Paldies folkloras kopas “Grodi” budēļiem par iespēju iejusties Budēļu maskās un padomiem tradīcijas iepazīšanas procesā! Paldies viesmīlīgajiem “Ruķeļu” māju saimniekiem Jurim un Dainai Zalāniem par Budēļu uzņemšanu un cienāšanu!

Video režija: Kaspars Bārbals, Gatis Indrēvics
Montāža: Kaspars Bārbals, Gatis Indrēvics, Ēriks Kukutis
Operatori: Gatis Indrēvics, Ēriks Kukutis
Mūzika: Auļi – Metens no albuma “Gadalokos
Producents: Studija „Lauska”

Filmēšanā piedalījās:
Auļu budēļi: Kaspars Indrēvics, Edgars Krūmiņš, Gatis Valters, Normuns Vaivads, Māris Jēkabsons, Kaspars Bārbals, Einārs Cintiņš
Mājinieki: Leanne Barbo, Jānis Jasjukevičs, Justīne Jasjukeviča, Janta Jasjukeviča, Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Katrīna Valtere, Daina Zalāne, Juris Zalāns, Miķelis Zalāns.

Auļi budina videoklipā “Metens”


Grupa “Trejasmens” laiž klajā kultūrvēsturisku pētījumu un dubultalbumu „No ropažnieku dzīves”

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” laiž klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts Ropažu ropazhi_cd_vaaksnovada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Ropaži – Rodopoyse – pirmo reizi ir pieminēti jau „Indriķa hronikā” 1205.gadā, līdz ar to šis novads var lepoties ar senu un bagātīgu vēsturi. Šis būs pirmais tāda apjoma novadpētniecisks apkopojums par Ropažu lībiešu un latviešu kultūrvēsturi, dziesmām un teikām. Grāmatā ir iekļauts arī bagātīgs vēsturisko attēlu materiāls.

Grāmatas pielikumā ir divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās tautasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi. Albuma izdošanas iniciatori ir Ropažu tautas mūzikas kopas „Trejasmens” dalībnieki. „Trejasmens” apvieno ļaudis, kurus interesē ne tikai senās latviešu tautasdziesmas, bet arī arheoloģija, amatniecība un vēsture. Ierakstā piedalījās Zaķumuižas folkloras kopa „Oglīte”, Ropažu vīru ansamblis „Karma”, biedrība „Livonensis”, grupa „Rāva”, folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”, folkloras draugu kopa „Skandinieki”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

„Kad vēstures notikumi un gara jaunrade sadod rokas, uzplaukst tautas dvēsele. Un zied. Un dzied. Un rada. Tauta, kurai ir cīņas spars, dziesma un fantāzija, ir mūžīga.” Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs „Rodenpoys”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Ropažu novada pašvaldības atbalstu.

Albuma atvēršana un koncerts notiks

2.decembrī, plkst. 20.00

Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē

 

Piedāvājam noklausīties divas dziesmas no jaunā albuma:

https://soundcloud.com/lauska/zids-iegaja-kroga

https://soundcloud.com/lauska/zviedz-zviedz-sirmais-zirdzin

 

Jauns albums ” No ropažnieku dzīves”


Lāčuvīrs // Jordi NNWeb
www.lauska.lv/lacuvirs

Fb Event
https://www.facebook.com/events/1633237033643279/

Piedalās
Simona Orinska _ LV
Torgeir A Vassvik _ NO
Latvīte Cirse _ LV
Performanču grupa IDEAGNOSIS _ LV
Jordi NN _ ES
RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas programmas studenti

Informācija
Multimediālajā izrādē “Lāčuvīrs” apvienojas mūsdienīga performanču māksla, kas ir balstīta japāņu butō dejā, ar latviešu un sāmu tradicionālo mūziku, kā arī īpašu gaismas un video mākslu. Izrādē “Lāčuvīrs” tiek pētīts ziemeļniekiem kopīgais mīts par lāci kā vīrišķo arhetipu.Izrādes autore Simona Orinska jau daudzus gadus kopā ar savu performanču grupu IDEAGNŌSIS dodas arvien jaunu izpausmju meklējumos dažādās telpās, strādājot ar dažādiem materiāliem un pieaicinot citu jomu māksliniekus.

Performances īpašais muzikālais viesis sāmu mūziķis Torgeir Vassvik no Norvēģijas ziemeļiem jau pērnā gada decembrī Rīgā apbūra klausītājus ar intensīvu koncertu, kurā apvienojās sāmu joikas, rīkles dziedājumi, roķīga ģitāra un šamaniskas bungas. Lāčuvīrā viņa muzikālā partnere būs koklētāja Latvīte Cirse, kura pārvalda dažādas koklēšanas tehnikas – no tradicionālās koklītes, līdz lielajai koncertkoklei un īpašai elektroniskajai koklei.

Izrādes vizuālo noformējumu veido Jordi NN no Spānijas, kurš strādā dažādos vizuālos medijos, jau vairākus gadus Lietuvā veido ugunsskulptūras, bet nodarbojas arī ar grafiku, fotogrāfiju un videomākslu.

Projektu realizē biedrība “Laboratory of Stage Arts”, sadarbībā ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska” un biedrību “Free Riga”. Projektu atbalsta RISEBA, Rīgas Domes “Radošie kvartāli” atbalsta programma un Norden Kulturkontakt Nord Mobilitātes programma. Izrāde ir Starptautiskās Jauno mēdiju mākslas nedēļas I-WEEK satelītprogramma.

“Lāčuvīrs” – multimediāla izrāde – 12. un 13.novembrī H2O 6 zālē


Tautas mūzikas kopa “Trejasmens”, godinot Latvijas karavīrus un 11.novembrī atzīmējot Lāčplēša dienu, izdevusi divas latviešu karadziesmas.

Dziesma „Mīļi lūdzu sav’ māsiņu”, iespējams, dziedāta 18.gadsimtā Krievijas cara Pētera I laikā. 1717.gadā Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms I uzdāvinājis caram Dzintara istabu, savukārt Pēteris I revanšējies, Prūsijas karalim uzdāvinot grenadierus, liela auguma karavīrus, tā sauktos “milžus” – apmēram divu metru garus vīrus. Tos vervēja arī no latviešu un igauņu vidus. Krievu valdība grenadieru pulkiem izmeklēja “milžus” un sūtīja tos uz Prūsiju līdz pat 1740.gadam.

Dziesma „Aiz tiem augstiem kalniem” ir sērīgi smeldzīga latviešu rekrūšu dziesma, iespējams, attiecināma uz laiku, kad Napoleona karaspēks iebruka tagadējā Latvijas teritorijā 1812.gadā. Pirms Napoleona karaspēka iebrukuma ģenerālgubernators Esens uzdeva Vidzemes muižniecībai saformēt Vidzemes kroņu mežsargu korpusu no 300 latviešu un igauņu mežsargiem. Strēlnieki bija gan kājnieki, gan jātnieki. Šo korpusu tūlīt pēc saformēšanas pieskaitīja brīvprātīgajām jātnieku partizānu daļām un nodeva leitnanta Pētera Šmita pakļautībā, vienībā gan bija ne vairāk kā 200 strēlnieki. 1812.gada septembrī jaunais strēlnieku korpuss pie Daugavas piedalījās daudzos uzbrukumos pret prūšu palīgkorpusu.

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” vēl šajā gadā laidīs klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts novada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Grāmatas pielikumā būs divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās taudasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi.

Izdevuma atvēršana un koncerts notiks 2.decembrī Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē plkst. 20.00.

“Trejasmens” Lāčplēša dienā publicē dziesmas par grenadieriem


“Vētras saites” un dziedātājs Jānis Buķelis ieskaņo dziesmu ar O. Vācieša vārdiem

Par godu valsts svētkiem studija “Lauska” prezentē dziesmu “Piesaukšana” ar O.Vācieša vārdiem, kuru ieskaņojusi pasaules mūzikas grupa “Vētras saites” kopā ar dziedātāju Jāni Buķeli.

“Vētras saites” ir pazīstamas kā instrumentālu mūziku spēlējoša apvienība, un dziesmu formāts šai grupai ir uzskatāms par eksperimentu. Jāpiemin, ka šajā dziesmā kopā ar Latvītes Cirses spēlēto koncertkokli, Ilonas Kudiņas flautu un Anša Kluča basģitāru, ritmu bītboksa manierē ir ieboksojis ģitārists Ģirts Pavēnis (mūzikas autors). Savukārt latviešu roka dziedātājs Jānis Buķelis pilnā mērā spēj pacelt Ojāra Vācieša liriku vēl nebijušos augstumos.

Šī dziesma tiks iekļauta “Vētras saišu” jaunajā mūzikas albumā “Rīga paliek”, kurš iznāks nākamā gada sākumā. Tajā instrumentāli skaņdarbi mīsies ar dziesmām, kuru iedziedāšanā piedalījušies dziedātāji Jānis Buķelis, Līva Dumpe, vokālais kvartets «Harmony 4 Riga» un paši grupas dalībnieki. Skaņu inženieris – Kaspars Bārbals.

Šis būs jau otrais grupas albums. Pirmais, ar nosaukumu «Teātra krustojums», iznāca 2012. gadā un 2013. gadā tika izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai «Labākā debija».

Vētras saitēs” muzicē Latvīte Cirse, Ģirts Pavēnis, Jānis Cīrulis un Ansis Klucis.

“Vētras saites” un Jānis Buķelis piedāvā jaunu dziesmu


saucejas

Tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas” koncerts

„Trīci, munu ustabeni”

svētdien, 2016.gada 11.septembrī, plkst. 16.00

Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” jaunajā tradicionālās mūzikas albumā “Trīci, munu ustabeni” ierakstījušas 29 Ludzas un Kārsavas dziesmas.

Cover_Saucejas_Tricimunu_mJaunajā albumā iekļautā repertuāra pamatā ir Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas folkloristu XII zinātniskajā ekspedīcijā, kura notika 1958. gadā Ludzas un Kārsavas rajonos, savāktie materiāli. 2014. gadā arī pašas “Saucējas” rīkoja lauka pētījumu, kurā apmeklēja vietas Ludzas un Kārsavas apkārtnē, kurās noritēja folkloras vākšana 1958. gadā, lai iegūtu papildu ziņas par toreizējiem folkloras teicējiem, fiksētā folkloras materiāla tradicionālajiem kontekstiem, ekspedīcijas norises apstākļiem u. tml., kā arī iepazīties ar tradicionālās mūzikas tā brīža situāciju Ludzā un Kārsavā. Nu darbs ir noslēdzies un rezultāts atrodams albumā “Trīci, munu ustabini”, kurā krāšņa vokālā daudzbalsība mijas ar melodiski daudzveidīgiem un niansētiem solo dziedājumiem, ko papildina arī daži instrumentālās mūzikas paraugi.

  1. gada ekspedīcija dziedātājas iedvesmojusi meklēt un pētīt arī tā laika fotogrāfijas un izveidot albumam īpašu fotosesiju, kurā “Saucējas” iemūžinātas speciāli piemeklētās 50. –60. gadu kleitās.

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” izveidojusies 2003. gadā Rīgā. Grupas dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība. „Saucēju” repertuārā ir plaši pārstāvēti dažādi latviešu tradicionālās polifonijas veidi, kas dokumentēti pārsvarā trīs Latvijas novados – Kurzemē (R), Sēlijā (DA) un Latgalē (A) un sniedz priekšstatu gan par arhaiskās burdondaudzbalsības veidiem, gan dažādām vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formām. Cita prioritāte grupas repertuāra izvēlē rodas no iespējām izmantot arhīvos uzkrātos tradicionālo dziedājumu skaņu ierakstus vai tiešus kontaktus ar dziedātājiem – tradīcijas nesējiem lauka pētījumu laikā. Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Grupa līdz šim izdevusi trīs mūzikas albumus („Saucējas” 2007, „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” 2012 (saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2012. gada labākais tautas mūzikas albums), „Saucējas. En concert á Paris” 2014), kuriem nu pievienojies arī ceturtais – “Trīci, munu ustabeni”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Sīkākai informācijai un biļešu iegādei lūdzu skatīt http://www.latgalesgors.lv/lv/saucejas-trici-munu-ustabeni

dance

group2

interview

iveta

 

 

Saucējas – Trīci, munu ustabeni! – Jauns albums un koncerts GORS 11.septembrī


11. jūnijā tiks izdots Imanta Dakša jaunais studijas albums “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi”.

Albuma prezentācijas koncerts notiks tās pašas dienas vakarā

 pulksten 21.00 “Darbnīcā” – Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā.

Print

Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi” ir pamatā akustisks ieraksts, kas papildināts ar dažādām vides skaņām, elektriskās ģitāras, vēja trubas un citu instrumentu iespēlēm un ieraksta laikā apskaņotu kājas ritmu. Kājas ritms, kas līdz šim bija dzirdams tikai Imanta koncertos, pirmo reizi ir arī ierakstīts un Imanta dziesmām piešķir jaunu raksturu un skanējumu. Albumu ierakstīja un skaņu režisēja Mārtiņš Krastiņš.
Imants par jauno albumu: “Šo albumu es veltu mūžīgajam ģeogrāfam – cilvēkam, kurš ir gatavs un vēlas iziet no savas komforta zonas. Ģeogrāfija ir vietu, sfēru kopums, taču tā ietver sevī arī dinamikas potenciālu – šajā vārdā ir iekodēta kustība, ceļošana, stāvokļu maiņa, apziņas un identitātes plūsma. Mūžīgā ģeogrāfija būtībā nozīmē to, ka viss atrodas plūsmā. Albumā ietvertas tēmas, kas ir ļoti laikmetīgas, un ir dziesmas, kas ļoti cieši sasaucas ar to, kas šobrīd notiek pasaulē. Ir dziesmas, kas sacerētas jau agrāk, taču tieši tagad ir aktuālas, un ir arī ļoti patstāvīgi un autonomi stāsti. Un mūžīgais ģeogrāfs ir tas, kas to visu piedzīvo, bet kurš nekam no tā nepieķeras – viņš plūst tam cauri un turpina būt mūžīgais ģeogrāfs. Un tas ir viņa spēks, kas paradoksālā kārtā spēj iedvesmot cilvēkus no dažādām frontēm”.

Divas dziesmas no “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumiem” jau ir iespējams noklausīties šeit: https://soundcloud.com/imantsdaksis/sets/geografsFoto Juris Justs

Albums tapis pateicoties klausītāju ziedojumiem.

Ieeja prezentācijas koncertā ir bez maksas, sākums pulksten 21.00, pasākums notiks “Darbnīcā” (Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā).

 

Imanta Dakša jaunais albums – koncerts 11.jūnijā