Izdevniecība „Lauska” piedāvā pirmo etno-izlases SVIESTS skaņdarbu –
grupas „Rāva” tumši tradicionālo dziesmu „Sniegi sniga”

2017. gada vasarā izdevniecība „Lauska” laidīs klajā jau 7. etno-mūzikas izlasi SVIESTS. Darbs pie izlases norit pilnā sparā, bet pašā ziemas spelgonī piedāvājam noklausīties pirmo izlases skaņdarbu – grupas “Rāva” dziesmu „Sniegi Sniga”.

Dziesmas „Sniegi Sniga” melodija saglabāta oriģināla pēc Emiļa Melngaiļa pieraksta no 1931. gada, kad to viņam teica Paulīna Setkavska Rubeņos.

Grupa “Rāva” dibināta 2014. gadā Rīgā. Nosaukums apzīmē purva tumšo ūdeni. Grupa darbojas “dark traditional” žanrā, kurā latviešu tradicionālās mūzikas materiālam, kas saglabāts tuvu pirmavotam, pievienoti dažādi instrumenti un efekti, piešķirot tam tumšāku nokrāsu. Grupa ir uzstājusies uz dažādam skatuvēm, t.sk., arī smagā metāla un folkmūzikas festivālā “Kilkim Žaibu 2015” Lietuvā un 2016. gadā festivālā Laba Daba.

„Sniegi Sniga” ierakstā piedalījās Ilze Ceļmillere, Toms Ceļmillers un Viesturs Āboltiņš. Ieraksts veikts studijā “Hodila Records” Ģirta Laumaņa vadībā.

Etno-izlasi SVIESTS 7 ieskandinās šāgad 10.jūnijā Valmiermuižā, sarīkojuma „Saulgriezis” ietvaros uz SVIESTS skatuves!

Etno-izlase SVIESTS top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dziesmu var noklausīties šeit:

Grupas „Rāva” tumši tradicionālā dziesma „Sniegi sniga”


Budēļi ir auglības gari. To mītnes vieta ir labības lauki. Rudeņos, ar īpašiem Jumja ķeršanas rituāliem šos auglības garus labības pļāvēji liek gulēt, bet Meteņos – pavasara sākumā – modina augšā. Budēļi pavēsta par pavasara tuvošanos un modina auglības spēkus cilvēkos un zemē. Budēļos iet tikai vīrieši, jo viņi ir tie, kas laukus apar, apsēj un kopj. Meteņos budēļi staigā no mājas uz māju, no sētas uz sētu, no lauka uz lauku, ceļā veicot dažādas rituālas darbības, un ar to palīdzību svētot un darot auglīgus laukus, lopus un māju iemītniekus. Budēļu masku veido uz otru pusi izvēršot aitādas kažoku. Galvā liek īpašu konusveida labības salmu cepuri, no kuras malām uz leju nokarājas ēveļu skaidas vai drēbes strēmeles. Rokās budēļiem ir nūjas – trokšņa taisīšanai, kā arī dzīpariem pušķotas zaru buntes, bet pie jostas piesiets zvans, burkāns un divi sīpoli. Budēļu uzdevums, ieejot mājā, ir nopērt jaunās meitas ar auglības rīksti, apdziedāt tās, kā arī spēkoties ar mājiniekiem. Meitas per tik ilgi, kamēr tās atpērkas ar cimdiem vai iesien auglības rīkstē dzīparu vai prievīti. Tās, kas dabū budēļa pērienu, visu gadu ir stipras un veselas, auglīgas – viņām izdodas visi iesāktie darbi, kā arī ir pamatota cerības rudenī iziet pie vīra. Budēļus mājinieki gaida, vienmēr pacienā, jo uzskata, ka līdz ar budēļiem mājās un laukos ienāk svētība, tiek aktivizēts auglības un dzīvības spēks. Budēļiem projām ejot, mājas iemītnieki tos kārtīgi pabaro un dod līdzi cienastus. Enerģijas apmaiņai ir jānotiek!

Šī senā zemgales tradīcija – budēļos iešana – bija gandrīz aizmirsta. Bet pateicoties folkloras kopai “Grodi” un ģeologam, dabas un kultūras pētniekam Viktoram Grāvītim, XX gadsimta deviņdesmitajos gados, budēļi atkal atdzima Latvijā. Ik gadu Latvijas folkloras biedrības rīkotajos starptautiskajos masku tradīciju festivālos Grodu budēļi nes svētību un modina pavasari. Nu jau ir modušies arī šīs tradīcijas turpinātāji zemgalē.
Paldies folkloras kopas “Grodi” budēļiem par iespēju iejusties Budēļu maskās un padomiem tradīcijas iepazīšanas procesā! Paldies viesmīlīgajiem “Ruķeļu” māju saimniekiem Jurim un Dainai Zalāniem par Budēļu uzņemšanu un cienāšanu!

Video režija: Kaspars Bārbals, Gatis Indrēvics
Montāža: Kaspars Bārbals, Gatis Indrēvics, Ēriks Kukutis
Operatori: Gatis Indrēvics, Ēriks Kukutis
Mūzika: Auļi – Metens no albuma “Gadalokos
Producents: Studija „Lauska”

Filmēšanā piedalījās:
Auļu budēļi: Kaspars Indrēvics, Edgars Krūmiņš, Gatis Valters, Normuns Vaivads, Māris Jēkabsons, Kaspars Bārbals, Einārs Cintiņš
Mājinieki: Leanne Barbo, Jānis Jasjukevičs, Justīne Jasjukeviča, Janta Jasjukeviča, Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Katrīna Valtere, Daina Zalāne, Juris Zalāns, Miķelis Zalāns.

Auļi budina videoklipā “Metens”


Grupa “Trejasmens” laiž klajā kultūrvēsturisku pētījumu un dubultalbumu „No ropažnieku dzīves”

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” laiž klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts Ropažu ropazhi_cd_vaaksnovada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Ropaži – Rodopoyse – pirmo reizi ir pieminēti jau „Indriķa hronikā” 1205.gadā, līdz ar to šis novads var lepoties ar senu un bagātīgu vēsturi. Šis būs pirmais tāda apjoma novadpētniecisks apkopojums par Ropažu lībiešu un latviešu kultūrvēsturi, dziesmām un teikām. Grāmatā ir iekļauts arī bagātīgs vēsturisko attēlu materiāls.

Grāmatas pielikumā ir divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās tautasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi. Albuma izdošanas iniciatori ir Ropažu tautas mūzikas kopas „Trejasmens” dalībnieki. „Trejasmens” apvieno ļaudis, kurus interesē ne tikai senās latviešu tautasdziesmas, bet arī arheoloģija, amatniecība un vēsture. Ierakstā piedalījās Zaķumuižas folkloras kopa „Oglīte”, Ropažu vīru ansamblis „Karma”, biedrība „Livonensis”, grupa „Rāva”, folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”, folkloras draugu kopa „Skandinieki”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

„Kad vēstures notikumi un gara jaunrade sadod rokas, uzplaukst tautas dvēsele. Un zied. Un dzied. Un rada. Tauta, kurai ir cīņas spars, dziesma un fantāzija, ir mūžīga.” Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs „Rodenpoys”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Ropažu novada pašvaldības atbalstu.

Albuma atvēršana un koncerts notiks

2.decembrī, plkst. 20.00

Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē

 

Piedāvājam noklausīties divas dziesmas no jaunā albuma:

https://soundcloud.com/lauska/zids-iegaja-kroga

https://soundcloud.com/lauska/zviedz-zviedz-sirmais-zirdzin

 

Jauns albums ” No ropažnieku dzīves”


Lāčuvīrs // Jordi NNWeb
www.lauska.lv/lacuvirs

Fb Event
https://www.facebook.com/events/1633237033643279/

Piedalās
Simona Orinska _ LV
Torgeir A Vassvik _ NO
Latvīte Cirse _ LV
Performanču grupa IDEAGNOSIS _ LV
Jordi NN _ ES
RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas programmas studenti

Informācija
Multimediālajā izrādē “Lāčuvīrs” apvienojas mūsdienīga performanču māksla, kas ir balstīta japāņu butō dejā, ar latviešu un sāmu tradicionālo mūziku, kā arī īpašu gaismas un video mākslu. Izrādē “Lāčuvīrs” tiek pētīts ziemeļniekiem kopīgais mīts par lāci kā vīrišķo arhetipu.Izrādes autore Simona Orinska jau daudzus gadus kopā ar savu performanču grupu IDEAGNŌSIS dodas arvien jaunu izpausmju meklējumos dažādās telpās, strādājot ar dažādiem materiāliem un pieaicinot citu jomu māksliniekus.

Performances īpašais muzikālais viesis sāmu mūziķis Torgeir Vassvik no Norvēģijas ziemeļiem jau pērnā gada decembrī Rīgā apbūra klausītājus ar intensīvu koncertu, kurā apvienojās sāmu joikas, rīkles dziedājumi, roķīga ģitāra un šamaniskas bungas. Lāčuvīrā viņa muzikālā partnere būs koklētāja Latvīte Cirse, kura pārvalda dažādas koklēšanas tehnikas – no tradicionālās koklītes, līdz lielajai koncertkoklei un īpašai elektroniskajai koklei.

Izrādes vizuālo noformējumu veido Jordi NN no Spānijas, kurš strādā dažādos vizuālos medijos, jau vairākus gadus Lietuvā veido ugunsskulptūras, bet nodarbojas arī ar grafiku, fotogrāfiju un videomākslu.

Projektu realizē biedrība “Laboratory of Stage Arts”, sadarbībā ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska” un biedrību “Free Riga”. Projektu atbalsta RISEBA, Rīgas Domes “Radošie kvartāli” atbalsta programma un Norden Kulturkontakt Nord Mobilitātes programma. Izrāde ir Starptautiskās Jauno mēdiju mākslas nedēļas I-WEEK satelītprogramma.

“Lāčuvīrs” – multimediāla izrāde – 12. un 13.novembrī H2O 6 zālē


Tautas mūzikas kopa “Trejasmens”, godinot Latvijas karavīrus un 11.novembrī atzīmējot Lāčplēša dienu, izdevusi divas latviešu karadziesmas.

Dziesma „Mīļi lūdzu sav’ māsiņu”, iespējams, dziedāta 18.gadsimtā Krievijas cara Pētera I laikā. 1717.gadā Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms I uzdāvinājis caram Dzintara istabu, savukārt Pēteris I revanšējies, Prūsijas karalim uzdāvinot grenadierus, liela auguma karavīrus, tā sauktos “milžus” – apmēram divu metru garus vīrus. Tos vervēja arī no latviešu un igauņu vidus. Krievu valdība grenadieru pulkiem izmeklēja “milžus” un sūtīja tos uz Prūsiju līdz pat 1740.gadam.

Dziesma „Aiz tiem augstiem kalniem” ir sērīgi smeldzīga latviešu rekrūšu dziesma, iespējams, attiecināma uz laiku, kad Napoleona karaspēks iebruka tagadējā Latvijas teritorijā 1812.gadā. Pirms Napoleona karaspēka iebrukuma ģenerālgubernators Esens uzdeva Vidzemes muižniecībai saformēt Vidzemes kroņu mežsargu korpusu no 300 latviešu un igauņu mežsargiem. Strēlnieki bija gan kājnieki, gan jātnieki. Šo korpusu tūlīt pēc saformēšanas pieskaitīja brīvprātīgajām jātnieku partizānu daļām un nodeva leitnanta Pētera Šmita pakļautībā, vienībā gan bija ne vairāk kā 200 strēlnieki. 1812.gada septembrī jaunais strēlnieku korpuss pie Daugavas piedalījās daudzos uzbrukumos pret prūšu palīgkorpusu.

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” vēl šajā gadā laidīs klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts novada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Grāmatas pielikumā būs divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās taudasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi.

Izdevuma atvēršana un koncerts notiks 2.decembrī Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē plkst. 20.00.

“Trejasmens” Lāčplēša dienā publicē dziesmas par grenadieriem


“Vētras saites” un dziedātājs Jānis Buķelis ieskaņo dziesmu ar O. Vācieša vārdiem

Par godu valsts svētkiem studija “Lauska” prezentē dziesmu “Piesaukšana” ar O.Vācieša vārdiem, kuru ieskaņojusi pasaules mūzikas grupa “Vētras saites” kopā ar dziedātāju Jāni Buķeli.

“Vētras saites” ir pazīstamas kā instrumentālu mūziku spēlējoša apvienība, un dziesmu formāts šai grupai ir uzskatāms par eksperimentu. Jāpiemin, ka šajā dziesmā kopā ar Latvītes Cirses spēlēto koncertkokli, Ilonas Kudiņas flautu un Anša Kluča basģitāru, ritmu bītboksa manierē ir ieboksojis ģitārists Ģirts Pavēnis (mūzikas autors). Savukārt latviešu roka dziedātājs Jānis Buķelis pilnā mērā spēj pacelt Ojāra Vācieša liriku vēl nebijušos augstumos.

Šī dziesma tiks iekļauta “Vētras saišu” jaunajā mūzikas albumā “Rīga paliek”, kurš iznāks nākamā gada sākumā. Tajā instrumentāli skaņdarbi mīsies ar dziesmām, kuru iedziedāšanā piedalījušies dziedātāji Jānis Buķelis, Līva Dumpe, vokālais kvartets «Harmony 4 Riga» un paši grupas dalībnieki. Skaņu inženieris – Kaspars Bārbals.

Šis būs jau otrais grupas albums. Pirmais, ar nosaukumu «Teātra krustojums», iznāca 2012. gadā un 2013. gadā tika izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai «Labākā debija».

Vētras saitēs” muzicē Latvīte Cirse, Ģirts Pavēnis, Jānis Cīrulis un Ansis Klucis.

“Vētras saites” un Jānis Buķelis piedāvā jaunu dziesmu


saucejas

Tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas” koncerts

„Trīci, munu ustabeni”

svētdien, 2016.gada 11.septembrī, plkst. 16.00

Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” jaunajā tradicionālās mūzikas albumā “Trīci, munu ustabeni” ierakstījušas 29 Ludzas un Kārsavas dziesmas.

Cover_Saucejas_Tricimunu_mJaunajā albumā iekļautā repertuāra pamatā ir Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas folkloristu XII zinātniskajā ekspedīcijā, kura notika 1958. gadā Ludzas un Kārsavas rajonos, savāktie materiāli. 2014. gadā arī pašas “Saucējas” rīkoja lauka pētījumu, kurā apmeklēja vietas Ludzas un Kārsavas apkārtnē, kurās noritēja folkloras vākšana 1958. gadā, lai iegūtu papildu ziņas par toreizējiem folkloras teicējiem, fiksētā folkloras materiāla tradicionālajiem kontekstiem, ekspedīcijas norises apstākļiem u. tml., kā arī iepazīties ar tradicionālās mūzikas tā brīža situāciju Ludzā un Kārsavā. Nu darbs ir noslēdzies un rezultāts atrodams albumā “Trīci, munu ustabini”, kurā krāšņa vokālā daudzbalsība mijas ar melodiski daudzveidīgiem un niansētiem solo dziedājumiem, ko papildina arī daži instrumentālās mūzikas paraugi.

  1. gada ekspedīcija dziedātājas iedvesmojusi meklēt un pētīt arī tā laika fotogrāfijas un izveidot albumam īpašu fotosesiju, kurā “Saucējas” iemūžinātas speciāli piemeklētās 50. –60. gadu kleitās.

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” izveidojusies 2003. gadā Rīgā. Grupas dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība. „Saucēju” repertuārā ir plaši pārstāvēti dažādi latviešu tradicionālās polifonijas veidi, kas dokumentēti pārsvarā trīs Latvijas novados – Kurzemē (R), Sēlijā (DA) un Latgalē (A) un sniedz priekšstatu gan par arhaiskās burdondaudzbalsības veidiem, gan dažādām vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formām. Cita prioritāte grupas repertuāra izvēlē rodas no iespējām izmantot arhīvos uzkrātos tradicionālo dziedājumu skaņu ierakstus vai tiešus kontaktus ar dziedātājiem – tradīcijas nesējiem lauka pētījumu laikā. Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Grupa līdz šim izdevusi trīs mūzikas albumus („Saucējas” 2007, „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” 2012 (saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2012. gada labākais tautas mūzikas albums), „Saucējas. En concert á Paris” 2014), kuriem nu pievienojies arī ceturtais – “Trīci, munu ustabeni”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Sīkākai informācijai un biļešu iegādei lūdzu skatīt http://www.latgalesgors.lv/lv/saucejas-trici-munu-ustabeni

dance

group2

interview

iveta

 

 

Saucējas – Trīci, munu ustabeni! – Jauns albums un koncerts GORS 11.septembrī


11. jūnijā tiks izdots Imanta Dakša jaunais studijas albums “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi”.

Albuma prezentācijas koncerts notiks tās pašas dienas vakarā

 pulksten 21.00 “Darbnīcā” – Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā.

Print

Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi” ir pamatā akustisks ieraksts, kas papildināts ar dažādām vides skaņām, elektriskās ģitāras, vēja trubas un citu instrumentu iespēlēm un ieraksta laikā apskaņotu kājas ritmu. Kājas ritms, kas līdz šim bija dzirdams tikai Imanta koncertos, pirmo reizi ir arī ierakstīts un Imanta dziesmām piešķir jaunu raksturu un skanējumu. Albumu ierakstīja un skaņu režisēja Mārtiņš Krastiņš.
Imants par jauno albumu: “Šo albumu es veltu mūžīgajam ģeogrāfam – cilvēkam, kurš ir gatavs un vēlas iziet no savas komforta zonas. Ģeogrāfija ir vietu, sfēru kopums, taču tā ietver sevī arī dinamikas potenciālu – šajā vārdā ir iekodēta kustība, ceļošana, stāvokļu maiņa, apziņas un identitātes plūsma. Mūžīgā ģeogrāfija būtībā nozīmē to, ka viss atrodas plūsmā. Albumā ietvertas tēmas, kas ir ļoti laikmetīgas, un ir dziesmas, kas ļoti cieši sasaucas ar to, kas šobrīd notiek pasaulē. Ir dziesmas, kas sacerētas jau agrāk, taču tieši tagad ir aktuālas, un ir arī ļoti patstāvīgi un autonomi stāsti. Un mūžīgais ģeogrāfs ir tas, kas to visu piedzīvo, bet kurš nekam no tā nepieķeras – viņš plūst tam cauri un turpina būt mūžīgais ģeogrāfs. Un tas ir viņa spēks, kas paradoksālā kārtā spēj iedvesmot cilvēkus no dažādām frontēm”.

Divas dziesmas no “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumiem” jau ir iespējams noklausīties šeit: https://soundcloud.com/imantsdaksis/sets/geografsFoto Juris Justs

Albums tapis pateicoties klausītāju ziedojumiem.

Ieeja prezentācijas koncertā ir bez maksas, sākums pulksten 21.00, pasākums notiks “Darbnīcā” (Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā).

 

Imanta Dakša jaunais albums – koncerts 11.jūnijā


Latvijas jaAuli_koncertam_02udīgākā bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” laidusi klajā jaunu albumu “Gadalokos”, kas ir veltīts senajām latviešu gadskārtām. “Auļu” dalībnieki, komponējot jaunos skaņdarbus, tajos ir atspoguļojuši savas sajūtas par konkrēto laika posmu. Kā galvenais iedvesmas avots šoreiz kalpoja 1999./2000. gada izrakumos Tukuma pilskalnā atrastā 12. /13.gs. mijas vīriešu rota – bronzas piekariņš, kas pēc arhitektes Ināras Heinrihsones hipotēzes, iespējams, kalpoja kā modelis senlatviešu mūžīgā kalendāra laikskaitei.

Grupa ir dibināta 2003. gadā un kopš šī brīža kopj un attīsta bungu un dūdu mūziku Latvijā. Auļi vienmēr ir smēluši
es enerģiju tautas mūzikā un vienlaikus izmanto savā repertuārā gan tautas mūzikas citātus, gan oriģināldarbus.

Albumu GADALOKOS var iegādāties Lauskas interneta veikalā, kā arī labākajos mūzikas veikalos Latvijā.

Cover_Auli_Gadalokos_CD

Noklausies skaņdarbu “Ziedu laiks” no jaunā albuma “Gadalokos”:
https://soundcloud.com/aulietnotranss/ziedu-laiks

Albuma ieskandināšanas koncertu, kas notiks 4.jūnijā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, varēs vērot tiešsaistē

STRAUME.LMT.LV

Auļu jaunais albums “Gadalokos”


Rīgas Tehniskās universitātes postfolkloras grupa Daba San aicina 2016. gada 27. maijā uz albuma “Vaiņags” ieskandināšanu

Vai mani kā visapkārt san? Tā dzied daba, vasarai tuvojoties! Līdz ar sauli, putniem, kukaiņiem, kokiem un ziediem pļavās muzicē arī postfolkloras grupa “Daba San”, aicinot visus, kam saule sirdīs, atmodināt vasarīgas sajūtas sava albuma “Vaiņags” atklāšanās koncertā.

Tas notiks 27. maija novakarē K.K. fon Stricka villā, A. Briāna ielā 9. Ieeja no 20:00.

Grupas jaunais albums ir vairāGroup_DabaSan_2ku gadu kopīga radoša darba vaiņagojums. Senākā dziesma tapusi jau ap 2008. gadu, bet jaunākā 2016. gada sākumā. Dziesmas dabiski apvienojušās vienotā koncertprogrammā, jo tās saista vasarīgas tēmas un noskaņa. Visas labākās idejas rodas pēkšņi. Tā arī “Vaiņaga” vārds negaidīti pie atlidoja pie “Daba San” un, kā uzskata grupas dalībnieki – labāku nosaukumu savam albumam nevarētu iedomāties.

Pasākumā brīvā un vasarīgā atmosfērā dzirdēsiet krāsaino “Vaiņaga” dziesmu koncertprogrammu. Albumā iekļautās dziesmas piedāvā gan dīku saules pieskārienu un zīdainas zāles glāstus, gan maigu vasaras lietutiņu, gan vētras spēku, iespēju paviesoties Saules meitu un Dieva dēlu pasaulē, skriet līdzi straumēm uz jūru, ļauties sapņiem un dziļām, pārlaicīgām domām.

Katram savu VAIŅAGU! Ik puķe rotāta ar zieda vainagu, ik koks lepni slej savu zaru vainagu. Tā meita ar vaiņagu galvā mirdz kā saule. Tā puisis vaiņagā stāv stalts kā ozols.

Ierodoties uz atklāšanas koncertu vaiņagā, ieeja bez maksas! Pārējiem ieejas maksa 5 EUR. Biļetes pieejamas pasākuma norises vietā.

Daba San jaunais albums “Vaiņags” – koncerts 27.maijā


Auli_koncertam_02

Latvijas jaudīgākā bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” jūnija sākumā grupa laidīs klajā jaunu albumu “Gadalokos”, kas ir veltīts senajām latviešu gadskārtām. “Auļu” dalībnieki, komponējot jaunos skaņdarbus, tajos ir atspoguļojuši savas sajūtas par konkrēto laika posmu. Kā galvenais iedvesmas avots šoreiz kalpoja 1999./2000. gada izrakumos Tukuma pilskalnā atrastā 12. /13.gs. mijas vīriešu rota – bronzas piekariņš, kas pēc arhitektes Ināras Heinrihsones hipotēzes, iespējams, kalpoja kā modelis senlatviešu mūžīgā kalendāra laikskaitei.

Grupa ir dibināta 2003. gadā un kopš šī brīža kopj un attīsta bungu un dūdu mūziku Latvijā. Auļi vienmēr ir smēlušies enerģiju tautas mūzikā un vienlaikus izmanto savā repertuārā gan tautas mūzikas citātus, gan oriģināldarbus.

Bungu un dūdu mūzikas grupas “Auļi” jaunā albuma “Gadalokos” prezentācijas koncerts notiks sestdien, 4. jūnijā, plkst. 19:00 Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Koncerta īpašie viesi būs Valdis un Rūta Muktupāveli, kuri pirmajā daļā izpildīs programmu „Mani balti bāleliņi“, kas ir veltījums senajām un mūsdienu baltu tautām – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, lietuvjiem, jātvingiem, kuršiem un prūšiem.

KONCERTS IR IZPĀRDOTS, tomēr neskumstiet, būs iespējams tiešraidē noskatīties koncertu STRAUME.LMT.LV

Noklausies skaņdarbu “Ziedu laiks” no jaunā albuma “Gadalokos”:
https://soundcloud.com/aulietnotranss/ziedu-laiks

Auļu koncerts 4.jūnijā Vidzemes koncertzālē IZPĀRDOTS


Gaidot albuma “Gadalokos” iznākšanu jūnija sākumā, “Auļi” radījuši mūzikas video vienai no albumā iekļautajām dziesmām “Pieguļā”.

Video ilustrē seno latviešu pieguļnieku tradīciju. Pavasarī pirmo reizi pēc ziemas zirgi tika palaisti ganībās savā vaļā pieguļnieku uzraudzībā. Nereti pieguļā kopīgi jāja vairāku viensētu puiši, kas pārnakšņoja ganībās līdzās zirgiem. Tas bija nepieciešams, jo zirgus apdraudēja gan vilki, gan arī zagļi. Pieguļnieki kurināja ugunskurus, daudz dziedāja un gulēja turpat pie ugunskuriem uz skujām, zariem vai līdzpaņemtiem salmu maisiem. Pieguļnieki bieži bija jauni, spēcīgi puiši, kuri īsināja laiku savā starpā dažādi sacenšoties un spēkojoties. Pirmā pieguļa parasti sakrita ar Ūsiņa dienu, bet pieguļās varēja jāt līdz pat Mārtiņiem.

“Pieguļā” ir bungu un dūdu mūzikas grupas “Auļi” un vēstures rekonstrukcijas kluba “Rodenpoys” kopdarbs. Skaņdarba ierakstā piedalījās arī koklētāja Laima Jansone.

Jaunais “Auļu” albums “Gadalokos” ir veltīts senajām latviešu gadskārtām un tā prezentācijas koncerts notiks sestdien, 4. jūnijā, plkst. 19:00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Biļetes iegādājamas Biļešu servisa kasēs vai www.bilesuserviss.lv

Koncerta īpašie viesi būs Valdis un Rūta Muktupāveli, kuri pirmajā daļā izpildīs programmu „Mani balti bāleliņi“, kas ir veltījums senajām un mūsdienu baltu tautām.

Auļu jaunais klips “Pieguļā”