Lauma Bērza (LV)
Lauma Bērza (Latvija) ir etnomuzikoloģe, vijolniece, dziedātāja un dziesmu autore, kuras darbība cieši saistīta ar latviešu tradicionālās kultūras pētniecību, izglītību un interpretāciju. 2014. gada pētījums par ganu dziesmām aizsāka padziļinātu interesi un eksperimentus ar Vidzemes ganu gavilēšanu. Kopš tā laika Lauma māca dažāda vecuma cilvēkiem gavilēt, iepazīt ganu dziesmas un iedot tām balsi mūsdienās. Šobrīd viņa studē Ziemeļvalstu tradicionālās mūzikas izpildītājmākslas maģistra programmā “Nordic Masters of Folk Music Performance”, kur turpina pētīt ganu dziedāšanas tradīcijas plašākā Ziemeļvalstu kontekstā, attīstot improvizāciju un eksperimentējot ar modālu laikmetīgo mūziku. Laumas saknes ir Vidzemē, Smiltenes pusē, tādēļ būtiska vieta viņas darbībā ir arī veco laiku deju mūzikai grupās “Kaktu balles muzikanti” un “Rahu”.
26. jūnijā plkst. 18.30 Sāvienas pilskalnā praktiskajā lekcijā “Ganu dziesmas un gavilēšana” Lauma Bērza iepazīstinās ar latviešu ganu dziesmu tipiem un to izpildīšanu.
Apmeklētājiem būs iespēja apgūt raksturīgos gavilēšanas paņēmienus dažādiem ganu dziesmu stiliem, kā arī izmēģināt āra dziedāšanai piemērotas skaņveides.
Laumu Bērzu dzirdēsiet koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā plkst. 19.30.
Mikus Čavarts (LV)
Mikus Čavarts (Latvija) pievienojās folkloras kustībai un sāka spēlēt pirmās pašizgatavotās celma bungas 20. gadsimta 90. gados. Pakāpeniski perkusiju spēle kļuva par būtisku interesi un nodarbošanos. Spēlējis grupās Auri, Iļģi, Auļi, Pērkonvīri un daudzos citos muzikālos projektos. Savā radošajā darbā padziļināti pēta kustības biomehāniku, ritma apmācības metodes, ritma kultūras tradīcijas pasaules mūzikā.
Sestdiena, 27. jūnijā, plkst. 18.00 Sāvienas pilskalnā notiks Mikus Čavarta skaņu rīku meistarklaseMikus Čavarta skaņu rīkus dzirdēsiet arī koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā plkst. 19.30.
Folkloras kopa “Driksnēni” (LV)
Folkloras trio “Intakas” un Rytis Ambrazavičius (LT)
Folkloras trio “Intakas” (Lietuva) ir lietuviešu etnomuzikologa un profesora Rytis Ambrazevičius 1989. gadā dibināta vīru grupa. “Intakas” repertuārā ir siena talkas dziesmas, kara vēsturiskās dziesmas un citas dziesmas no tradicionālā vīriešu repertuāra. Īpaši nozīmīga ietekme uz ansambļa skanējumu un stilu bija Žagarių ciema (Seinu rajons) “dziesmu karalim” Jonas Jakubauskas, no kura Rytis Ambrazevičius pierakstījis aptuveni 200 dziesmas.
27. jūnijā plkst. 10.00 Ļaudonas Kultūras namā notiks etnomuzikologa Rytis Ambrazavičius lekcija “Tradicionālās dziedāšanas atšķirības dažādos Lietuvas novados”.
Lietuviešu mūzikas dialekti diezgan ievērojami atšķiras pēc dziedāšanas stiliem. Tas atspoguļojas dažādos dziedāšanas elementos, piemēram, vokālajā tehnikā, ritmiskajās īpašībās, ornamentos, daļu izkārtojumā utt. Par to visu varēs uzzināt lekcijā, savukārt prakstiskajā daļā būs iespēja mācīties lietuviešu dziesmas, kā arī dzirdēt vairākus piemērus no arhīvu ierakstiem.
Grupu “Intakas” dzirdēsiet koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā plkst. 19.30.
Tradicionālās mūzikas grupa “Krāce” (LV)
Krustpils Kultūras centra sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce” ((vadītāja Iveta Tāle) izveidojās 2022. gadā ar mērķi izzināt, praktizēt un popularizēt Sēlijā un citos Latvijas sēliskajos apvidos pierakstīto tradicionālo mūziku. “Krāces” repertuārā būtisku vietu ieņem gan sēļiem raksturīgā arhaiskā slāņa vokālā burdondaudzbalsība, gan vēlīnas izcelsmes dziesmas un ziņģes, tāpat arī deju mūzika. Apgūstot muzikālo materiālu, “Krāces” dalībnieces tiecas atdarināt tā pieraksta vietai atbilstošo valodas izloksni. Savukārt, lai labāk izprastu un atveidotu tādas sēļu vokālās mūzikas izpausmes kā “pavasara rotāšana” un “ganu gavilēšana”, īpašu uzmanību savā dziedāšanas praksē velta muzicēšanai dabā.
Grupu “Krāce” dzirdēsiet koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā plkst. 19.30.
Nanina (GE)
Etnomuzikologu radošā grupa “Nanina” ir viena no ievērojamākajām Gruzijas tradicionālās mūzikas kopām, kuras dalībnieces ir etnomuzikoloģes un mūzikas pasniedzējas. Tās dalībnieces kopš 2003. gada pēta, atjauno, izpilda un popularizē UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās gruzīnu daudzbalsīgās dziesmas no dažādiem Gruzijas reģioniem, koncentrējoties vairāk uz sieviešu repertuāru. Grupa “Nanina” organizē Starptautisko sieviešu tradicionālās mūzikas festivālu “Nanina”, veido dokumentālās filmas, izdod izglītojošus materiālus un aktīvi māca gruzīnu tradicionālo dziedāšanu dažādām auditorijām visā pasaulē.
27. jūnijā plkst. 11.30 Ļaudonas Kultūras namā notiks grupas “Nanina” vadītājas Maka Khardziani meistarklase “Gruzijas tradicionālā daudzbalsība dažādos reģionos”. Meistarklasē būs iespēja grupas dalībnieces Viktorija Samsonadze vadībā iemācīties arī gruzīnu dziesmas un dejas.
Grupu “Nanina”dzirdēsiet arī koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā no plkst. 19.30.
Eero Peltonen (FI)
Eero Peltonen (Somija) ir rūnu dziedātājs, balss skolotājs un somu kultūras mantojuma vēstnesis, kurš dalās savās zināšanās par somu un karēļu mūziku, vēsturi un kultūras tradīciju skaidrošanu, atdzīvināšanu un pārmantošanu.
Viņa mākslinieciskā un pedagoģiskā pieeja apvieno mitoloģiju, psiholoģiju un dzīves nepārtrauktības apzināšanos dziedinošā un radošā izpausmē. Eero Peltonen muzikālā meistarība aptver Kalevalas rūnu dziedājumus, somu tautasdziesmas un vārsmas. Savā darbībā viņš apvieno seno dziedāšanas tradīciju, svētvietu un tradicionālās kultūras mantojumu ar mūsdienīgu un klausītājiem saprotamu izteiksmes veidu.
26. jūnijā plkst. 19.30 Sāvienas pilskalnā notiks Eero Peltonen vadīta meistarklase “Balss dziedinošais spēks: Somijas un Karēlijas tradīcijas”. Dalībnieki tiks aicināti izmantot balsi un maņas, lai mijiedarbotos ar kokiem, putniem, un citiem elementiem apkārtējā ainavā. Meistarklasē varēs izmēģināt, kā ar somu un karēļu mītiskajām, rituālajām un dziedinošajām dziesmām Kalevalas pantmērā var mijiedarboties ar dabu. Iepriekšēja dziedāšanas pieredze nav nepieciešama.
Svētdienā, 28. jūnijā plkst. 13.30 Ļaudonas Kultūras namā Eero Peltonen lasīs lekciju “Kalevalas atbalsis: rituālās dziesmas un tautas dziedniecība”. Klausītāji iepazīsies ar somu un karēļu rūnām, kā ar to izmantošanu rituālos un dziedniecībā. Liela daļa šīs tautas dzejas tika savākta 19. gadsimtā Somijas, Karēlijas un Ingrijas lauku apvidos, veidojot eposa “Kalevala” pamatu. Lekcijā uzzināsiet, kā dziedātās dzejas tradīcija tika izmantota, lai piesauktu dziedinošus spēkus, noteiktu diagnozes un atjaunotu veselību. “Lekcijā dzirdēsim arī arhīvu ierakstus,” sola Eero Peltonen.
Saucējas (LV)
“Saucējas” ir Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa, kas kopš 2003. gada ar aizrautību pēta, popularizē un iedzīvina latviešu tradicionālo daudzbalsību. “Saucējas” galvenokārt ir mācījušās no arhīvu ierakstiem vai teicējiem, piemēram, no savas pirmas skolotājas Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas.
Saucēju repertuārs ir cieši saistīts ar cilvēka dzīves ritmu – gadskārtām, ģimenes godiem, darbu un ikdienu. Īpaša vieta tajā ir dziedāšanai dabā, kur balss rezonē ar apkārtējās vides akustiku. Šī interese rosināja grupu īstenot projektu “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”. No tā izauga gan dubultalbums ar dziesmu ieskaņojumiem dabā, gan arī starptautisks āra dziedāšanas festivāls “Dabā” Sāvienas pilskalnā, kurā ik pārgadus tiekas vietējie un ārvalstu tradicionālās dziedāšanas praktizētāji.
Vairāk nekā 20 gadu laikā Saucējas koncertējušas Latvijā un pasaulē – no Eiropas līdz Indijai –, popularizējot latviešu tradicionālo dziedāšanu. Grupa ir aktīva starptautiskajā apritē, regulāri sadarbojas ar ārvalstu tradicionālajiem mūziķiem un arī citu žanru māksliniekiem, veidojot radošus projektus.
Grupu “Saucējas” dzirdēsiet koncertā Sāvienas pilskalnā 27. jūnijā plkst. 19.30.
Kristaps Vilks (LV)
Kristaps Vilks ir dabas eksperts ….Svētdiena, 28. jūnijā, plkst. 10.00 Sāvienas pilskalnā notiks izziņas pārgājiens ar dabas ekspertu Kristapu Vilku “Sāvienas pilskalna dabas daudzveidība”. Tas būs mprovizēts piedzīvojums un dabas izziņas pārgājiens Sāvienas pilskalna apkārtnē, kas papildināts ar populārzinātniskām sarunām par Latvijas dabas noslēpumiem, kuriem ikdienā varbūt paejam vienkārši garām. Meklēsim atbildes uz krustām šķērsām jautājumiem par to, kāda ir dabiska lietu kārtība mežā. Dosimies pa mazām zvēru taciņām. Uz brīdi iejutīsimies dabaspētnieku lomā. Ieskatīsimies kukaiņu mikropasaulē. Ieklausīsimies putnu dziesmu un citu dabas skaņu ainavā. Mēģināsim saprast, ko mūsdienu cilvēkam var dot Latvijas daba