Iznākusi dokumentāla īsfilma, iemūžinot uguns skulptūru – performanci “Viļņošanās rezonanse”
Noslēdzoties vasaras festivālu sezonai, iznākusi īsfilma Valmiermuižas etnomūzikas festivāla ikgadējai kulminācijai – performance un uguns skulptūras dedzināšana, kas norisinājās šāgada 6. jūlijā. Šogad uguns skulptūras mākslinieks Jordi NN sadarbojās ar Simonas Orinskas vadīto performanču grupu BUTŌ Lab un mūziķiem – Sarmu Gabrēnu un Nilu Jumīti.
Īsfilmas tīzeris:
Jau septīto gadu Valmiermuižas etnomūzikas festivāla uguns skulptūru veido Jordi NN – vides mākslinieks un uguns meistars no Valensijas, Spānijā. Ik gadu skulptūras tēma balstās festivāla vadmotīvā, kas šogad bija – svārstības. Skulptūra “Ripple Resonance” jeb “Viļņošanās rezonanse” pauž svārstības vai viļņošanos, kuras var rasties no akmens, kas iemests ūdenī ap sevi rada arvien plašāku apļveida viļņu kaskādi. Svārstības var būt vieglas un kustību, dzīvību veicinošas – bet var būt arī pamatīgas un pat postošas, vecās kārtības izjaucošas, radot nepārtrauktas pārmaiņas vidē, sabiedrībā, un pašā cilvēkā.
Divi zalkši, kuri vijas ap rotējošu zelta zirni – sauli – atveido nemitīgo kustību un mijiedarbību starp pagātni un nākotni. Zalkši latviešu mitoloģijā ir vieduma zīme, zalktis sētā nesa svētību un labklājību, to mēdza pielabināt, pabarojot ar pienu. Čūskas ar savu spēju nomest ādu simbolizē arī mūžīgo mainību un pārtapšanu, atvadoties no vecā, izaugot par ko jaunu, lielāku, spēcīgāku, viedāku.
Simonas Orinskas vadītā performanču grupa BUTŌ Lab ir pazīstama ar spēju iejusties dažādās vidēs un iemiesoties dabas norisēs. Kustību mākslinieces mijiedarbojas ar skulptūru, atdzīvinot un paužot tās vēstījumu. Katra kustība šajā mākslas darbā kļūst par dziļu realitātes izklāstu, neatkārtojamu notikumu. BUTŌ Lab dejotājas – Simona Orinska, Ieva Dzintare, Alda Rusina, Mingaile Kola, Ilva Āķe, Velta Gūtmane, Alīna Burlakova. Skanisko ietvaru ar dažādiem skaņurīkiem rada Sarma Gabrēna un Nils Jumītis.
Zalkšiem ar visu sauli pārejot citā dimensijā – caur liesmām izkūpot gaisā, zemē paliek kvēlojoša zalkša un vienlaicīgi bezgalības zīme. Jo svārstības nekad nebeidzas – viss ir nemitīgā kustībā un pārtapšanā.
Dokumentālo īsfilmu veidoja Ivars Ķezbers ar kolēģiem.
Darbs tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Valmiermuižas alus darītavas, Valmieras novada pašvaldības, vietējo uzņēmēju un brīvprātīgo atbalstu. Pasākumu rīko Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” un Valmiermuižas kultūras biedrība.
