- Koncerta programma
- Amatnieku programma
- Radošās darbnīcas
- Informācija
- Sadarbībā ar
- Stāsts par Sviestu
12.00 – 12.30
Drabešu muižas koklētāji
Drabešu muižas koklētāji Tāļa Karlsona vadībā jau divus gadus skandina kokles.
12.45 – 13.30
Lāns
Lāna muzikantes ir pieredzējušas tautas dziesmu dziedātājas un etno-instrumentu spēlētājas un nesen laida klajā savu jauno albumu Dzērves un dzērvenes.
13.45 – 14.30
Mari Kalkun
(Igaunija)
Mari Kalkun no Dienvidigaunijas ir dziedātāja un stāstniece, kura ne tikai apbur ar silto balsi, bet solās spēlēt arī igauņu kanneli, akordeonu un ģitāru.
15.00 – 15.40
Misters
Misters Latvijā iedibinājis folk-repa žanru, ar kuru viņš piedalījās jau Augstākā labuma SVIESTS 3 izlasē. Šoreiz viņš cels priekšā hiphopu ar folkloras referencēm.
16.00 – 16.45
Duo Malva & Priks
(Igaunija)
Divi vīri no Vīlandes ar akordeonu un perkusijām uzburs ziemeļnieciskas skaņu ainavas, kuras ir reizē ritmiskas un apcerīgas, oriģinālas un tradīcijās balstītas.
- Koncerta programma
- Amatnieku programma
- Radošās darbnīcas
- Informācija
- Sadarbībā ar
- Stāsts par Sviestu
Amatniecības un vides mākslas programma no 11.00 līdz 17.00
Mākslinieku grupa „Mālnieki” – „Mālu sviestā!”
Jauno mākslinieku grupa – svaigi izlaisti no Mākslas akadēmijas – pilni entuziasma no māla „izspiest” sviestu – skatītāji arī varēs pamēģināt.
Taurētājs no Tālavas – koka taures gatavošana
Andris Roze – ar zelta rokām, nav pat jābūt no Tālavas, lai taisītu taures – varēs vērot, kā top taure no koka un pamēģināt arī „iepūst”
TkIC”KasTe” – Sviesta rīku izstāde
Kā senlaikos tika pie sviesta – kuļamie, maļamie, kratāmie un citi – skaties un iemēģini roku! Kul sviestu ar Inesi Rozi
TkIC”KasTe” – „Sviests uz maizes un matos”
Vai sviests jāliek uz maizes? Ne tikai – var arī matos un uz ģīmja – skaties un mācies, kā un kur! Ingrīda Jasinska pati visu izmēģinājusi – rādīs un stāstīs visiem, kas klausīsies
TKIC „KasTe” – „Velkam deķi uz savu pusi”
Lielais zāļu deķis – smildziņa pie smildziņas, zālīte pie zālītes – katrs var ieaust pa svītrai un rakstam kopā ar Drabešu muižas Amatu mājas audējām
Jānis Grantiņš – „Mucām sviestu Cēsīs vedu”
Vai sviestu ved vezumiem, kastēm vai mucām? Jānis Grantiņš domā, ka mucām – kā tās mucas taisa, to varēs redzēt pats savām acīm
TKIC „KasTe” – Siens govīm un bērniem
Bērnu placī varēs pārliecināties, ka siens ne tikai govīm – būs siena zārds un siens, kur sēdēt, ķimerēties un uzmeistarot ķiņķēziņus, sazinkasīšus un citus smukumus.
Pirts skola/Dzintra Kozaka – Zaļā pirts
Katrs gribētājs dabūs pēc nopelniem – pret rītiem, pret vakariem, pa mīkstumiem un citur
„Kaļķu vārti” – Restorāns „Kaļķis ar sviestu”
Nekādu karbonāžu – našķīši, kumosiņi, gardumiņi – viss no sviesta, ar sviestu, bez sviesta, vai dzeltens
- Koncerta programma
- Amatnieku programma
- Radošās darbnīcas
- Informācija
- Sadarbībā ar
- Stāsts par Sviestu
Sāmu radošās darbnīcas „Ruķeļos”
Darbnīca – Zivs ādu ģērēšana un apstrāde
Radošā darbnīca, kurā interesenti tiks apmācīti dažādu zivju ādu apstrādē – ģērēšanā. Šī prasme Latvijā ir praktiski izzudusi, lai arī senais naudas maka apzīmējums „zutenis” norāda uz to, ka maki arī Latvijā savulaik tikuši izgatavoti no zušu ādas. Arī visas nepieciešamās izejvielas zivs ādu apstrādei Latvijā ir pieejamas un tāpēc būtu vērts mēģināt šo prasmi atkal atdzīvināt.
10-12 vietējiem amatniekiem/rokdarbniekiem būs iespēja piedalīties zivju ādas apstrādes radošajās darbnīcās un pieredzējušu meistaru vadībā iemācīties tīrīt, apstrādāt, ģērēt un sagatavot dažādu zivju ādas, kuras pēc tam var izmantot dažādu nelielu ādas izstrādājumu – maku, nelielu somiņu un citu priekšmetu šūšanai.
Darbnīca – Sāmu traditionālas telts – goahti – būvniecība
Būs iespēja sāmu amatnieka vadībā kopīgi sagatavot materiālus un uzcelt un iekārtot sāmu traditionālo telti – goahti – kādā vēl nesen sāmu ziemeļbriežu gani dzīvoja un darbojās. Telts konstrukcija būs slieteņa veida no koka sastatnēm, kuru pārklās ar brezenta audumu, bet iekšā tiks iekurināts ugunskurs.
Par darbnīcu vadītājiem
Gerlinde Thiessen ir amatniece, kuri ilgus gadus strādājusi Beivaša Sāmu Nacionālajā teātrī Kautokeino, Norvēģijā. Lauskas pārstāvji ar viņu iepazinās abās viesošanās reizēs Isogaisa festivālā, un īpašu uzmanību pievērsa Gerlindes vadītajām zivju ādas apstrādes radošajām darbnīcām. Gerlinde ir izmācījusies par rotkali meistari – strādā ar metālu, ragiem un kauliem, bet teātrī veidojusi scenogrāfiju, kostīmus un rekvizītus daudzām Sāmu teātra izrādēm. Viņa specializējusies arī dažādos rokdarbos, tostarp ādas apstrādē un īpaši dažādu zivju ādas apstrādē.
Bernt Morten Bongo kopš 1990.gada strādā par tehniķi sāmu teātrī un ir bijis gaismu mākslinieks un scenogrāfs daudzām izrādēm. Izmācījies par daiļamatnieku un īpaši strādā Sāmu “duodgi” – t.i. sāmu tradicionālā amatniecība, kas ietver gan ragu un kokapstrādi, gan metāla, akmens, ādas u.c. materiālu sāmu tradicionālu priekšmetu izstrādāšanu.
Frederika Wennermo no Umeo, Zviedrijas, kas ir sāmu kultūras centrs Zviedrijā. Tomēr lielāko savas dzīves daļu viņa dzīvojusi ārzemēs un ceļojusi uz dažādām pasaules malām. Akadēmiska pētniece – bakalaura grāds teoloģijā un maģistrs par reliģiju miera un konflikta apstākļos. Praktizējoša dziedniece un daudzus gadus dzīvojusi vietējā kopienā Gvatemālas laukos. Mācījusies dziedināšanas prakses pie mūsdienu šamaņiem, gudrām sievām (curanderas) un dziedniekiem Gvatemālā, Meksikā un citās zemēs. Ir divi dēli un mēs atgriezāmies ziemeļos – Zviedrijā – pirms pieciem gadiem. Šajos gados studējusi un mācījusies mūsdienu šamaniskās prakses – gan personīgas intereses dēļ, gan izpētes darba nolūkos – lai vairāk izprastu savas saknes, kā arī vēsturiskās sakarības un mūsdienu pasauli ar tās kultūru un pasaulsuzskatu sajaukumu.
Informācija koncerta apmeklētājiem
Kad
2016.gada 23.jūlijā
Dalības maksa
Ieeja brīva
Informācija darbnīcas apmeklētājiem
Kad
no 2016.gada 25. līdz 28.jūlijam
Dalības maksa
10 EUR par dienu
visas četras dienas 35 EUR.
Pieteikšanās
Pieteikšanās un sīkāka informācija pa e-pastu līdz 20.jūlijam
daina@lauska.lv, vai zvanīt 2915 6686
Dalībnieku skaits ierobežots.
Dzīvošana
Dzīvošana uz vietas savās teltīs, ēšana tiks nodrošināta. Uz vietas ir dīķis un iespēja nomazgāties pirtiņā.
- Koncerta programma
- Amatnieku programma
- Radošās darbnīcas
- Informācija
- Sadarbībā ar
- Stāsts par Sviestu
Sviests – tā ir tīra manta, labākais, ko no piena var pagatavot. Mūsu margarīna laikmetā aicinām apzināties un atgriezties pie laika pārbaudījumu izturējušām, īstām vērtībām, kuras varam baudīt un ar kurām varam lepoties.Sviests tradicionāli tiek iegūts čaklā un rūpīgā darbā, kuļot pienu un krējumu, kamēr atdalās nevajadzīgais un paliek tikai pats vērtīgākais.
Tāpat arī mūzikas grupas, kuras spēlē Sviestā, pēta un vētī seno, traditionālo mūziku un kuļ un kuļ, kamēr atdalās pats vērtīgākais un rodas tajā brīdī aktuālais un pilnīgi nedzirdētais.
Senāk sviests bija viena no Latvijas eksportprecēm, kuras sūtījām uz citām valstīm un ar kuru lepojāmies.
Sviestam ir arī nedaudz ironiska nozīme, jo vēl tagad saistībā ar dažādu etno-mūziku bieži sastopamies ar nostāju – „kas tas par sviestu!”, tad nu izņemam šiem cilvēkiem vārdus no mutes.
Etno-mūzikas izlase SVIESTS aizsākās 2005.gadā,un kopš tā laika ik pa diviem gadiem izdodam albumu Sviests, kurā tiek apkopots tas, kas tajā brīdī skan „post-folkloras” vidē.
2013. gadā sadarbībā ar Cēsu Kultūras un tūrisma informācijas centru Sviests izauga par vienas dienas festivālu – etno-eko festivāls Sviests – kurā Cēsu pilsētas svētku ietvaros vienas dienas laikā uzstājās Sviesta grupas un viesi, kā arī dažādi amatnieki un mākslinieki rāda, kā izmantot senas prasmes mūsdienās, kā arī dabīgus materiālus, lai pagatavotu sev ko noderīgu, garšīgu, vai skaistu. Šīs pārbaudītās vērtības – saskaņa ar savu dabisko un kultūras vidi – kura nodrošina augstu dzīves kvalitāti, vēlamies pavēstīt ar savām aktivitātēm, no kurām lielākā un redzamākā ir etno-eko festivāls SVIESTS.
No 2014. līdz 2015.gadam etno-eko festivāls Sviests bija daļa no EEA Granta kultūras apmaiņas projekta „Joikas un dainas”, kura ietvaros Sviests sadarbojās ar Norvēģijas sāmu festivālu ISOGAISA, apmainoties ar mūzikas grupām un amatniekiem, rīkojot koncertus un radošās darbnīcas, kurās latvieši varēja iepazīties ar sāmu amatniecību un mūziku, savukārt sāmi apguva latviešu traditionālās prasmes un dzirdēja dažādas latviešu mūzikas grupas.
2016.gadā jau tiek rīkots ceturtais etno-eko festivāls Sviests, kurā īpašie ārzemju viesi šoreiz ir mūsdienu etno-mūziķi no tuvākajiem kaimiņiem – Igaunijas, bet kurus mēs vēl arvien nepelnīti labi nepazīstam.