![]() |
Ražojumi SVIESTS 3 - CD 031 - 2009 Astrīde Ivaska "ceļš" - CD 030 - 2009 ![]() Diskā skan Ivaskas dzeja pašas lasījumā. Muzikālo pavadījumu veidojusi koklētāja Laima Jansone. Dzejniece Astrīde Ivaska (dzim. 1926.gadā) pieder pie pirmās paaudzes trimdas latviešiem. Viņa dzimusi un mācījusies Latvijā, Otrā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, lielu dzīves daļu pavadījusi ASV, desmit gadus dzīvojusi Īrijā, bet kopš 2001.gada atgriezusies Latvijā. Dzejas diskā ceļš ietvertie Astrīdes Ivaskas dzejoļi atspoguļo dzejnieces dzīves ceļu, kas vedis viņu dažādās pasaules malās. Projekta vadītāja filoloģijas doktore Anita Rožkalne par Astrīdes Ivaskas dzeju saka: Savā latviskajā pasaulē viņa ielaiž pasaules vējus kalnu un jūras spirgtumu, koku un puķu smaržu, ūdeņu virmojumu saulē un dienvidzemju sakarsētā gaisa strāvas. Somija, Amerika, Spānija, Grieķija, Itālija, Austrija, Īrija šo zemju daba, kultūra un cilvēki visbiežāk pavīd Astrīdes dzejā. Baļķi "Te man tika" - CD 028 - 2009 ![]() "Baļķi" ir jauniešu grupa Liepājā, kura jau vairākus gadus spēlē, danco, dzied un iet rotaļās svētkos un ikdienā, mājās un ciemos, meklē paši un palīdz citiem apjaust piederību savai tautai. Baļķu skanējums ir nesamākslots un tiešs, galvenais uzsvars ir uz dziedāšanu ģitāras, vijoles un citu instrumentu pavadījumā. Trejasmens - CD 026 - 2009
Trejasmens apvieno jauniešus, kurus interesē ne tikai senās latviešu tautas dziesmas, bet kuri arī cenšas atveidot arheoloģiskos tērpus un nodarbojas ar seno cīņu un citu izdarību rekonstrukciju. Trejasmens regulāri piedalās Viduslaiku festivālos Baltijā, ikgadējā festivālā Baltijas Saule Rīgā, kā arī citos sarīkojumos. Kompaktdiskā ir iekļauts Trejasmens muzikālais repertuārs, tautasdziesmas latviešu un līvu valodās, kā arī pašu apdares un arī pilnīgi pašu sacerētas dziesmas. Tematiski ir iekļautas gadskārtu dziesmas par Meteni, Miesmeti, Jāņiem, kā arī karavīru dziesmas un mitoloģiskas dziesmas. Ierakstā ir piedalījušies kopas draugi no citām folkloras kopām un klubiem Pērkonītis, Skandinieki, Vilki, Vilkači un Livonieši. Kā ierasts, īpaši skanīgs ir Julgī Staltes pienesums, tomēr šajā ierakstā pārsvarā ir dzirdamas brašas puišu balsis, kas ir atsvaidzinošs moments latviešu folkloras jomā, kurā vēl joprojām dominē sieviešu dziedājumi. LIDOJOŠAIS PAKLĀJS - CD25 - 2008
Grupā Lidojošais paklājs ir apvienojušies pieredzējuši mūziķi, kuri ir darbojušies visdažādākajos mūzikas žanros. Ievas Akurateres akadēmiskās, roka, popa un akustiskās muzicēšana un talants apvienojas ar Zanes Šmites dziļo izpratni etnomūzikas jomā. Dziesmas aranžējusi un pavada izcilā ģitāriste Ilze Grunte, bet īpašu, latviešu grupām neraksturīgu noskaņu rada Matīsa Akuratera spēlētās indiešu tablas un brazīļu perkusijas. Līdztekus Ievas Akurateres un Ilzes Gruntes oriģināldziesmām diskā skan arī latviešu tautas dziesmu mūsdienīgas apdares. Kopumā Lidojošais paklājs droši mināms kā interesants un iedvesmojošs latviešu pasaules mūzikas žanra pārstāvis. Tautas muzikants ALBERTS MEDNIS - trīsrindu ermoņikas - CD23 - 2008
Ermoņikas Latvijā savulaik bijis ļoti populārs instruments tā skanīguma dēļ, to spēlēja vai katrās kāzās un zaļumballēs, tomēr mūsdienās ermoņikas ir palikušas par lielu retumu, tā vietā tautas mūzikas aprindās pārsvarā ir dzirdams modernākais akordeons. Alberts Mednis ir dzimis 1936.gadā Latgalē Baltinavas pagasta Blauzgovā (tagad Balvu rajons), ģimenē, kurā gan tēvs, gan māte ir spēlējuši dažādus tautas instrumentus, arī pats jau agri sācis spēlēt pašmācības ceļā apgūtās ermoņikas. Apprecējies 1958.gadā, kopā ar sievu devies darba meklējumos uz Kurzemi, bet nu jau 44. gadu Medņi dzīvo Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā. Alberts izveidoja pats savu kapelu, kurā bez ermoņikām bija arī cītara, vijole un bungas. Šajā ierakstā Alberta ermoņikas ar cītaru un bubinu pavada viņa mazmeitas Liene un Ance. Kompaktdiska bukletā ir neliels apskats par trīsrindu ermoņiku spēlēšanas tradīcijām Latvijā latviešu, angļu un krievu valodās, Alberta Medņa dzīves gājums, kā arī Alberta komentāri par ierakstītajām melodijām. Ierakstītas ir gan senākas melodijas, kas bija populāras pirms kara un vēl agrāk, gan arī tādas, kuras vēl aizvien var dzirdēt latviešu tradicionālajās kāzās un citās svinībās. VILKAČI - Ko kundziņi - CD22 - 2008
Jauneklīgā aizrautība un spars Vilkačiem ir raksturīgs gan seno cīņu atveidē, seno tērpu un bruņu pašrocīgā veidošanā, gan kopīgā muzicēšanā. Šajā kompaktdiskā ir iekļautas gan senas kara dziesmas, gan arī dziesmas no citām dzīves situācijām, tostarp krustabām, precībām u.c. Kompaktdiskā ir iekļauts arī videoklips dziesmai Ko kundziņi. Seno cīņu un folkloras kopa Vilkači Dāvja Stalta vadībā jau vairākus gadus izceļas ar aktīvu koncertdarbību dažādos pasākumos gan valstiskos pasākumos Latvijā, gan Rīgas godos, kā arī starptautiskos projektos Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica, ikgadējā festivālā Baltijas Saule Zaķusalā, gan ārpus tās robežām folk-festivālā Vīlandē, Igaunijā, kā arī koncerttūrē Austrālijā 2008.gada sākumā. VAIRAS DZIESMAS - CD21 - 2008
Kompaktdiskā "Vairas dziesmas ir apkopotas latviešu tautas dziesmas, kuras no savas personīgās dziesmu vāceles ir atlasījusi un komentējusi bijusī Valsts prezidente un folkloras pētniece Vaira Vīķe-Freiberga. Dziesmas aranžējis Valdis Muktupāvels, ierakstā piedalījās Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis un Rūta Muktupāveli, Gatis Gaujenieks, Zane Šmite, Imants un Kārlis Freibergi, Aiva Rozenberga un citi pieaicināti mākslinieki. Vaira Vīķe-Freiberga par šo dziesmu krājumu saka: Katram cilvēkam ir savas mīļākās dziesmas, kuras ir dziedātas bērnībā, dzirdētas kādā īpašā dzīves notikumā vai radījušas neaizmirstamu noskaņu un tāpēc iesēdušās sirdī uz mūžu. Ir dziesmas, ko visi pazīst, kas dziedamas kopā draugu pulkā, bet ir arī tādas, ko mēdzam uzdziedāt vienatnē, kad neviens cits neklausās, sev pašiem par prieku. Senāk ļaudis pavisam apzināti tina katrs savu dziesmu kamoliņu. Man šķiet, tāds dziesmu kamoliņš noderētu katram. Līdz ar ierakstu mūzikas diskā šīs dziesmas ir kļuvušas pieejamas un viegli uztveramas arī plašākai sabiedrībai, un varbūt kāda no tām iesēdīsies vēl kādā sirdī. Imants Daksis - Tu esi dziļa - CD20 - 2008
Imanta Dakša albums ar nosaukumu Tu esi dziļa ir intīmu, maigu un pilnasinīgi erotisku dziesmu apkopojums. Latvijas kontekstā gan dzejas, gan mūzikas sfērā tas ir droši saucams par jauninājumu rotaļīgi un maigi, tomēr nemaz ne saldi un salkani Imants ļauj mums ielūkoties dziļi intīmajā. Balstoties galvenokārt uz balsi un ģitāru, un nedaudz paspēlējoties ar elpu, atbalsīm, čukstiem, Imants ir radījis dziesmas, kas ir izteikti melodiskas un gaisīgi seksuālu vibrāciju piesātinātas. Imants par albuma tēmu: Kailums ir brīvā uztvere. Uguns un vējš ir esības kailums. Paverot saprāta plīvuru, cilvēks uztver un iegūst uguni. Apzinoties sevis paša kailumu, cilvēks iemanto vēja īpašības. Jēdzieniskā domāšana izkropļo un iznīcina brīvo uztveri. Kailums ir vēl smalkāks strāvojums par domas strāvojumu. Tas ir dzīvības un mīlestības strāvojums. Doma ir kā biezs kažoks, kuru, meklējot patvērumu, apvilkusi kailā dzīvība. Kailums ir tas, ar ko mēs domājam patiesu brīvību. Kailums ir domas ātrums, anti-gravitācija un kosmosa erotiskā vibrācija vīrišķo un sievišķo spēku atspoguļojumā. Seksuālā dziņa ir absolūtā, neierobežotā kailuma stihiska izpausme gara būtnes jeb indivīda ierobežotās uztveres un apziņas stāvoklī. DŪDALNIEKI - Pilnu pūru pielocīju - CD19 - 2008
"Dūdalnieki" ir latviešu folkloras ansamblis, kurš jau 25 gadus tās vadītāja Raimonda Dāles vadībā aktīvi darbojas Ziemeļanglijā. Tās pastāvēšanas laikā "Dūdalnieki" ir paspējuši uzstāties visdažādākajās pasaules malās, gan latviešu sarīkojumos, gan pārstāvot latviešu tautas mūziku dažādos starptautiskos pasākumos. Tomēr viens no emocionālākajiem brīžiem grupai bijusi pirmā viesošanās Latvijā - folkloras festivāla "Baltica 1991" ietvaros. Kopš tā laika daudzas latviešu tautas deju un mūzikas grupas ārzemēs ir izjukušas dažādu iemeslu dēļ, bet "Dūdalnieki" turpina dziedāt, spēlēt un dancot un ir bijuši īpaši viesi katrā nākamajā festivālā "Baltica", kas noticis Latvijā. Šis kompaktdisks domāts kā jubilejas izdevums "Dūdalnieku" 25 gadu pastāvēšanai. Tajā ir iekļauts neliels ieskats ansambļa plašajā danču un dziesmu repertuārā, no kura daļa Latvijā nemaz nav tik izplatīta. REELROADъ - гуляю, гуляю (staigāju apkārt) - CD18 - 2008
Reelroadъ ir grupa no Sanpēterburgas Krievijā, kuru nereti var sastapt muzicējam arī Rīgā. Tā kā grupas saiknes ar Latviju arvien sazarojas, šis kompaktdisks ticis pārizdots Latvijā, tieši latviešu publikai, vāciņā ir atrodami dziesmu skaidrojumi arī latviešu valodā. Paši viņi sevi sauc par krievu - ķeltu orķestri, kurš spēlē gan īru dančus, gan dzied un spēlē krievu tautasdziesmas. Šī diska programmā galvenokārt ir melodiskas krievu tautasdziesmas. Grupas spēlēto tradicionālo instrumentu vidū ir dažādas dūdas, kokles, flautas un ragi, bet arī īru arfa, bandžo, vijole un basģitāra. ILŽA - CD17 - 2008
Folkloras kopa Ilža Ludzas rajona Ciblā darbojas jau kopš 1990.gada. Ilžas dalībnieki ir dažādu paaudžu pārstāvji. Grupas nosaukums radies no Ilžas upītes, kas tek cauri Ciblai. Ilža dzied sava novada dziesmas latgaļu valodā ar pašu tradicionālo instrumentu pavadījumu. Kompaktdiskā ir iekļauta arī Ata Auzāna remiksēta dziesma Zynu, zynu, jādzu, jādzu, kā arī īpašs bonuss videoklips Saulriets Latgalē, kuru režisējis un uzņēmis Matīss Mennekings no Vācijas. Diska vākam ir izmantota Ilzes Menneking-Soikans glezna Līgas tomāti. Imants Daksis "Vēl nedzimušas reliģijas templī" - CD16 - 2007
Albums ir tapis sadarbībā ar Latvijā labi zināmu skaņu eksperimentētāju Andri Indānu, kurš ir vairāku muzikālu projektu autors un producents. Saucējas CD15 - 2007
Saukts, vilkts un locīts, gavilēts un rotāts, krjākts un dziedāts tāds tapis grupas Saucējas pirmais albums, kurā ir iekļautas sena un jaunākā slāņa dziesmas no Ziemeļlatgales, Malienas, Sēlijas un Lejaskurzemes. Īpašu uzmanību Saucējas pievērš gan lokālās tradīcijas skaņveides īpatnībām, gan izloksnei, gan dziesmu funkcionālajiem kontekstiem. Bukletā par dziesmām ir ievietota papildus informācija latviešu un angļu valodā, kuru sagatavojusi grupas vadītāja Iveta Tāle. Kompaktdiska dizainā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijas. Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas izveidojās 2003.gadā, lai apgūtu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas. Grupas dalībnieces dalībnieces galvenokārt izmanto teicēju dziedājuma audio un video ierakstus no dažādiem folkloras arhīviem, kā arī veic tradīcijas rekonstrukciju gadījumos, kad vokālais materiāls fiksēts vienīgi nošu pierakstos. SVIESTS II CD14 - 2007
SVIESTS II ir jau otrā KMC Lauska izdota mūsdienu tautas mūzikas izlase. Šoreiz albumā ir iekļautas 17 latviešu grupas, kuras savā mūzikā izmanto tautas mūzikas elementus melodijas, vārdus vai instrumentus. Izlasē būs klausāmi vēl nepublicēti skaņdarbi no tik dažādām grupām kā Laiksne, Kokle, Auļi, Rīsa Zvejnieki, Skyforger, Dzelzs Vilks, Iļģi u.c. SVIESTS II iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jēkabpils pilsētas pašvaldības atbalstu. Informatīvie atbalstītāji radio NABA, interneta folk-radio OIRA un Rīgas Laiks. Auļi Auļos- CD13 - 2007
Jaunajā albumā dūdu un bungu grupa AUĻI turpina attīstīt enerģisko un raupjo, tomēr emocionāli bagāto dūdu un bungu skanējumu. Tajā iekļautās kompozīcijas radoši apvieno tradicionālās kultūras izjūtu un mūsdienu steigas pilno dzīves ritmu. Albumā varēs dzirdēt autentisku dūdu melodiju aranžējumus, tradicionālo dūdu elkoņošanas tehniku, kā arī grupas oriģinālkompozīcijas. Dziesmā Līgojami piedalās pazīstamā operas soliste Sonora Vaice.
Lāns Lācenes un kazenes- CD12 - 2007
Folkloras kopas Lāns pirmajā albumā Lācenes un kazenes ir iekļautas kopas repertuārā esošās precību un kāzu dziesmas no visiem Latvijas novadiem. Grupa ar savu savdabīgi senatnīgo, smalko un sievišķo skanējumu ir pazīstama tautas mūzikas pazinēju aprindās jau vairākus gadus. Jaunais albums dod iespēju iepazīties ar grupas veikumu plašākai publikai. Pati grupa savu un albuma nosaukumu skaidro šādi: Mežs vilina, mežs sauc. Kopas nosaukumam Lāns ir cieša saikne ar mežu lāns ir noteikta tipa mežs. Katrs dalībnieks kā tāds pīlādzis vai kadiķis sīksts apņēmībā sekot savai muzikālajai gaumei un attīstīt spēles māku, lai paustu savas ieceres un domas skaniski. Tāpēc jo īpaša nozīme ir ne vien dziesmas melodijai, bet arī senajiem instrumentiem un tiem spēles paņēmieniem, kas ļauj radīt akustiski neparastu skaņu gleznu, piešķirot tai ne tikai nevīstošu melleņu mētru dzīvīgumu, bet arī izlīdzinātu, remdējošu papardes ēnojumu. Tik daudz senu pieredzējumu, stāstu un pasaku mīt meža zaļumā. Tautas dziesma - kā gatava oga, tai sava krāsa, garša un smarža. Mežs vilina aizvien dziļāk; tas liek doties arvien tālāk, iepazīt vēl neiepazīto un atrast vēl neatrasto. Nāc līdzi! Dievsētas ļaudis Gadskārtu dziesmas" - Grāmata un CD11 - 2007
Amerikas dievturi un viņu domubiedri, kam interesē tradicionālās latviešu izdarības un svinības, vairākas reizes gadā pulcējas Viskonsīnas pavalsts mežos Latvju dievtuŗu sadraudzes īpašumā Dievsēta. Tur kopš 1977. gada tiek svinētas senās latviešu gadskārtas. Šīs gadskārtu dziesmas tika ierakstītas un papildinātas ar aprakstiem, kā arī notīm un vārdiem, lai klausītāji varētu savā praktiskajā dzīvē tās izmantot. Grāmatiņas un ieraksta mērķis ir paplašināt latviešu dziesmu krājumus un zināšanas, kā arī saglabāt latviešu bagāto dziesmu pūru. Šī ieraksta dalībnieki nav profesionāli mūziķi, tie ir Dievsētas ļaudis, kam patīk dziedāt, un kam rūp uzturēt latviešu tradīcijas dziesmā. Vilcenes Karavīra līgaviņa CD10 - 2007
Sievu kopa "Vilcenes" ir izveidota 1996. gadā, savā lokā pulcējot vīru kopas "Vilki" sievas un līgavas. "Vilcenes" īpaši interesējas par 10. - 13.gadsmitu, kad Latvijas teritorijā veidojās etniskās kultūras atšķirīgās iezīmes gan apģērbā, gan paražās, gan mūzikā. Atskaņas no šī laikmeta ir saglabājušās līdz šai dienai - tās ir atrodamas arheoloģiskos izrakumos, kā arī senās dziesmās un paražās. Šis laiks ir iedvesmojis "Vilceņu" radošos meklējumus, kopas dalībnieces cenšas rekonstruēt arheoloģiskus materiālus, pašas darinot savus tērpus ar senām metodēm. "Vilceņu" pirmajā skaņu diskā "Karavīra līgaviņa" galvenokārt iekļautas karavīru sievu un līgavu dziesmas. "Šī ir ticības dziesma. Jo mājudziesma. Varoņi aiziet un pazūd karos un cerībā. Varoņi aiziet pasaulē. Mājās paliek piederīgie. Jā, arī piesaistītie... tomēr - piederīgie. Māju dziesma ir uzticības dziesma." (Imants Ziedonis) Atbalsta: Latviešu Fonds un www.radiooira.lv Imants Daksis - Mežs ieiet sevī - CD09 - 2007
Ar albuma Mežs ieiet sevī palīdzību Imants pauž savu cieņu pret apkārtējo dabu. Jaunākā albuma vāciņš ir drukāts uz papīra, kas tiek ražots ar cieņu pret vidi. Sadarbībā ar Zaļo jostu (www.zalajosta.lv ) katram albumam ir pievienots atstarotājs, kas pasargā katru tā klausītāju no nelaimēm.
Grupa PATINA izveidojās 2003.gada vasarā. Tās raksturojošais stils - etno-džezs, par pamatu ņemot latgaļu dziesmas - Latvijā un arī ārpus tās ir vienreizēja parādība. Latgaļu senās tautasdziesmas bolsi" ir šīs grupas iedvesmas avots, kuras tiek savienotas ar free jazz. Grupas dalībnieki ir Latvijā pazīstami džeza mūziķi sadarbībā ar Birutu Ozoliņa, kura zināma kā folkloras dziedātāja un savulaik piedalījusies arī grupā Iļģi". Visi grupas dalībnieki ir piedalījušies dažādos projektos, kompaktdisku ierakstos un muzicējuši festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs.
Pirmais pazīstamā latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa gleznu, zīmējumu un ilustrāciju katalogs ar biogrāfiju un Ingrīdas Burānes aprakstu latviešu un angļu valodā.
Grupa "Lini" darbojas kopš 1994.gada, kad to Mineapolē, ASV, izveidoja trimdas latviešu mūziķes, kurām ļoti tuvas ir latviešu tradīcijas un folklora. "Lini" dzied un spēlē latviešu tautasdziesmas pašu aranžējumos, reizēm izmantojot arī citu tautu melodijas. Pirmais ieraksts grupai iznāca 1996.gadā audiokasetes formā. Tagad pēc 10 gadiem tas tiek izdots no jauna kā tvarts. "Lini" joprojām pastāv, lai gan grupas dalībnieces dzīvo gan Amerikā, gan Latvijā un visas kopā sanāk reti.
Autors: Kaspars Bārbals LIELĀS FOLKLORAS GADA BALVAS 2006 ieguvējs nominācijā "Izglītības veicināšana" Šī ir pirmā dūdu spēles pašmācības grāmata latviešu valodā, kuras nepieciešamību apliecina dūdu pieaugošā popularitāte latviešu tautas un citu muzikantu vidū. Grāmatas autors ir Kaspars Bārbals. Viņš arī iespēlējis mācību vingrinājumus. Kaspars Bārbals dūdas spēlē jau daudzus gadus, tostarp tādās Latvijā pazīstamās grupās kā Auļi" un Skyforger", un ir piedalījies kā dūdu skolotājs tautas muzikantu un bērnu un jauniešu nometnēs.
Ja vēlaties iegādāties kādu no augšminētajiem ražojumiem, lūdzu rakstiet lauska@lauska.lv, lai saņemtu sīkāku informāciju. |