Auļi un Tautumeitas – „Lai māsiņa rotājās!“

Bungu un dūdu grupa „Auļi” un etno mūzikas grupa „Tautumeitas” izveidojuši kopīgu projektu, kura ietvaros vasaras otrajā pusē tiks izdots albums „Lai māsiņa rotājās!”, taču pirmais albuma singls „Manā lopu laidarā” publicēts Līgo svētku priekšvakarā.
Jaunais albums tiks izspēlēts īpaši veidotā, vizuāli iespaidīgā programmā trīs Latvijas pilsētās

Albuma atvēršanas svētki notiks

29.07. Āraišu arheoloģiskajā parkā, kur ar vērienīgu brīvdabas dižkoncertu prezentēsim jauno albumu.

Biļetes pieejamas: http://www.bezrindas.lv/…/brivdabas-dizkoncerts-lai-m…/3436/

Pasākuma dienā būs iespējams iegādāties CD par draudzīgām cenām!

Turpmākajos mēnešos jaunais albums tiks izspēlēts īpaši veidotā, vizuāli iespaidīgā programmā vēl trīs Latvijas pilsētās

26. augustā Latgales vēstniecībā „Gors”
29. septembrī Vidzemes koncertzālē „Cēsis”
13. oktobrī Jelgavas kultūras namā
Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/custompage/1033
17 mūziķi uz skatuves izspēlēs un izdziedās cilvēka dzīvē nozīmīgo precību un kāzu posmu. Mūzikas grupu „Auļi” un „Tautumeitas” sadarbībai gluži likumsakarīga ir kāzu tēma. „Auļu” dūdu un bungu spēcīgais skanējums pārstāv vīrišķo elementu, bet „Tautumeitas” (pats grupas nosaukums jau ietver sevī kāzu tematiku – tautās iešanu), ar izteikti maigāku skanējumu, tomēr gana jaudīgu daudzbalsīgo dziedāšanu, pārstāv sievišķo. Tāpat kā dzīvē jaunajam pārim pēc kāzām ir jāiemācās sadzīvot, lai viens nenomāktu otru, arī mūzikā „Auļi” un „Tautumeitas” meklē saskaņu, viens otru papildinot.
„Auļi” ir Latvijas tautas mūzikas grupa, kas paši sevi dēvē par „dūdu un bungu grupu”. Grupa galvenokārt izpilda instrumentālo mūziku — dažādu latviešu tradicionālo tautas deju un dūdu melodiju aranžējumus, citu Eiropas tautu tradicionālās melodijas, kā arī savus oriģinālos skaņdarbus un tautasdziesmu aranžējumus.
„Tautumeitas“ ir etno mūzikas grupa, kurā apvienojušās sešas mūziķes. Šobrīd dalībnieces izkopj latviešu tradicionālo daudzbalsīgo dziedāšanu, kas viņām ir sevišķi tuva. Dziesmas spēks un kopīgi radītā balsu rezonanse veido īpašu un atmiņā paliekošu skaņu.

Auļi un Tautumeitas – „Lai māsiņa rotājās!“


Die neue Ethno-Musik Auslese SVIESTS 7 

Diesen Sommer wurde schon die siebte lettische Ethno-Music Auslese SVIESTS 7 herausgegeben. Wie schon in den vorherigen SVIESTS Ausgaben, die alle zwei Jahre herausgegeben wird, sind auch hier neue und ungehörte musikalische Perlen zu finden – zusammen sind es 21 musikalische Stücke, die unter den Bezeichnungen Ethno-Music, Post-Folklore und World Musik vereint werden können. Natürlich basiert die Musik zum Großteil in der lettischen traditionellen Musik – in den Melodien, Liedern und Instrumenten. All dies wird mit zeitgenössischen musikalischen Einflüssen kombiniert.

Hier sind einige der Stücke aus SVIESTS 7 zu hören.

Gruppe “Rāva” – „Sniegi Sniga”

Die Liedmelodie von „Sniegi sniga” kommt aus der Sammlung von Emilis Melngailis aufgeschrieben 1931, als Paulīna Setkavska in Rubeņi ihm das Lied vorgesungen hat.

Gruppe “Tautumeitas” – „Pelīte”

Die Sängerin Asnate Rancāne kreierte dieses Lied an einem regnierischen Abend, als sie in einem Zelt in Afrika saß. In dem Lied wird das bekannte traditionelle afrikanische Instrument mbira  gespielt, das einen wunderschönen beruhigenden Klang hat, meist über lange Zeit und repetitiv gespielt wird, und somit eine mediative Stimmung verbreitet.

Elza Rozentāles und die Ethno-Jazz Band „Bur Mani” –  in Zusammenarbeit mit DJ Monsta – Lied in livonischer Sprache – „Īdõnõ izānõ”.

Die Sängerin Elza Rozentāle war schon vorher in Sviests Alben vertreten, als sie 2007 mit der Folkloregruppe Kokle ein Lied für Sviests sang. Nun ist sie professionelle Sängerin und beteiligt sich mit ihrer Ethno-Jazz Band „Bur Mani“. Das traditionelle livonische Lied „Īdõnõ izānõ” wurde ihr im Alter von 10 Jahren bei einem Sommercamp für junge Folkmusiker von der Lehrerin Julgī Stalte beigebracht. Die vokale Partie wurde von DJ Monsta bearbeitet.

Gruppe Artemisia Absinthium – “ Cipu capu vāverīte“

Die neue Ethno-Musik Auslese SVIESTS 7 ist da!


Vētras Saites – Trompete

Ansambļa “Vētras saites” otrais albums “Rīga paliek” veltīts visiem tiem cilvēkiem, kuri mīl Rīgu, Latviju un kuriem ir svarīgi, kas ar to notiek. Tajā ir iekļautas 11 kompozīcijas,  kuras caurvij ne tikai dažāda veida kokļu un ģitāras skaņas, bet arī vokāls, pūšamie un ritma instrumenti. Katram skaņdarbam un dziesmai ir sava rašanās vēsture, kuru ietekmējusi mūziķu attieksme pret dzīvi, dažādi notikumi un piedzīvojumi. Albumam nosaukums ir izvēlēts no O. Vācieša dzejoļa, kurš izmantots vienā no dziesmām.

Albuma ieskandināšana otrdien, 2017.gada 14.martā plkst. 20.00

džeza bārā TROMPETE, Peldu ielā 24, Vecrīgā.

Vēl šajā albumā kopā ar Latvītes Cirses koklēm, Ģirta Pavēņa ģitārām, Anša Kluča basiem un Jāņa Cīruļa džambi, ierakstos ir piedalījušies flautiste Ilona Kudiņa, bundzinieks Andris Buiķis, saksofonists Raivo Stašāns, trompetists Jānis Amantovs un perkusionists Dmitrijs Jevsikovs. Šo mūziķu devums “Vētras saišu” mūzikai ir piešķīris tembrālo un dinamisko daudzveidību. Skaņu inženieris – Kaspars Bārbals, mākslinieks – Matīss Zvaigzne.

Dziesma savu video ieguva negaidīti. To uzfilmēja un samontēja 12-gadīgā Rasa Droiska. Viss filmēšanas un montēšanas process notika ar mobilo telefonu. Savdabīgi, cik emocionāli meitene  interpretē dziesmu ar O.Vācieša tekstu, veidojot savas asociācijas par Rīgu, mīlestību un emocijām, par kameras epicentru izvēloties pilsētas Kluso centru. Rīga, kā spēcīgs iedvesmas avots, zināma sen. Jau 1595.g. iznāca Bazilija Plīnija poēma „Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums“. Rīgas tēma ir bijusi tuva arī A.Čakam, O.Vācietim, P.Brūverim, U.Stabulniekam un, protams, arī “Vētras saitēm”. Paies laiks, gadu desmiti, simti, viss mainīsies, bet Rīga – tā paliks vienmēr.

Lai arī “Vētras Saites” ir pazīstama kā instrumentālu mūziku spēlējoša apvienība, kuras skanējumā dominē elektriskā kokle, šajā diskā ir iekļautas arī vairākas dziesmas ar J. Raiņa, I. Ziedoņa, O. Vācieša. un P. Eliāra dzeju. To iedziedāšanā piedalījušies dziedātāji Jānis Buķelis, Līva Dumpe, vokālais kvartets “Harmony 4 Riga” un paši grupas dalībnieki.

Šis ir jau otrais grupas albums. Pirmais, ar nosaukumu “Teātra krustojums”, iznāca 2012. gadā un 2013. gadā tika izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai “Labākā debija”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dramaturgu teātra atbalstu.

Piedāvājam noklausītes albuma dziesmu “Lauztās priedes”.

Vokāls “Harmony 4 Riga”, dzeja Jānis Rainis, mūzika – Ģirts Pavēnis
https://soundcloud.com/user-12683750-888149501/lauztas-priedes-1

Neues Album von “Vētras saites” – “Rīga paliek”


2017. gada vasarā izdevniecība „Lauska” laidīs klajā jau 7. etno-mūzikas izlasi SVIESTS. Darbs pie izlases norit pilnā sparā un nu piedāvājam noklausīties vienu no izlases skaņdarbiem – grupas “Tautumeitas” dziesmu „Pelīte”.

Grupas dalībniece Asnate Rancāne stāsta par dziesmas tapšanu: “Šūpuļdziesma „Pelīte” tapa laikā, kad vairākus mēnešus ceļoju pa Āfriku. Dziesmas pamatā dzirdams Āfrikā populārs tradicionālais instruments mbira (īkšķu klavierītes), kam ir ļoti skaista, nomierinoša skaņa, un ko tradicionāli spēlē ilgstoši un repetatīvi, tādējādi meditējot un izveidojot saikni ar augstākiem spēkiem. Dziesma tapa kādā lietainā vakarā, kurš tika pavadīts teltī, slēpjoties no negaisa. Kā jau zināms, lietus bieži vien mēdz izraisīt nostaļģiskas sajūtas, tāpēc iespējams arī „Pelītē” varam saklausīt ilgas pēc mājām un ģimenes. Dziesmas solo daļu izpilda mana māsa Aurēlija Rancāne, kurai perfekti izdevās pārņemt un atspoguļot šo stāstu un sajūtu savā balsī.”

Foto Līga Ūbele

Foto Līga Ūbele

Tautumeitas“ sāka ar tradicionālās mūzikas dziedāšanu, mēģinot pietuvoties un atdarināt teicējas. Pašas dalībnieces skaidro: “Taču jo tuvāk gājām dziesmām, jo tuvāk dziesmas nāca mums, līdz kamēr šķita dabiski tās apvienot ar visu pārējo, ko šajā pasaulē esam dzirdējušas un sajutušas kā savu. Tagad tautasdziesmas izspēlējam, izmantojot savas balsis un tembrāli piesaistošus instrumentus, skanējumā ietverot arī savus uzskatus par laiku, telpu un tautumeitas izjūtām tajos.”

Etno-izlasi SVIESTS 7 ieskandinās šāgad 10. jūnijā Valmiermuižā, sarīkojuma „Saulgriezis” ietvaros uz SVIESTS skatuves!

Etno-izlase SVIESTS top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

„Tautumeitas“ Wiegenlied “ Pelīte“


Izdevniecība „Lauska” piedāvā pirmo etno-izlases SVIESTS skaņdarbu –
grupas „Rāva” tumši tradicionālo dziesmu „Sniegi sniga”

2017. gada vasarā izdevniecība „Lauska” laidīs klajā jau 7. etno-mūzikas izlasi SVIESTS. Darbs pie izlases norit pilnā sparā, bet pašā ziemas spelgonī piedāvājam noklausīties pirmo izlases skaņdarbu – grupas “Rāva” dziesmu „Sniegi Sniga”.

Dziesmas „Sniegi Sniga” melodija saglabāta oriģināla pēc Emiļa Melngaiļa pieraksta no 1931. gada, kad to viņam teica Paulīna Setkavska Rubeņos.

Grupa “Rāva” dibināta 2014. gadā Rīgā. Nosaukums apzīmē purva tumšo ūdeni. Grupa darbojas “dark traditional” žanrā, kurā latviešu tradicionālās mūzikas materiālam, kas saglabāts tuvu pirmavotam, pievienoti dažādi instrumenti un efekti, piešķirot tam tumšāku nokrāsu. Grupa ir uzstājusies uz dažādam skatuvēm, t.sk., arī smagā metāla un folkmūzikas festivālā “Kilkim Žaibu 2015” Lietuvā un 2016. gadā festivālā Laba Daba.

„Sniegi Sniga” ierakstā piedalījās Ilze Ceļmillere, Toms Ceļmillers un Viesturs Āboltiņš. Ieraksts veikts studijā “Hodila Records” Ģirta Laumaņa vadībā.

Etno-izlasi SVIESTS 7 ieskandinās šāgad 10.jūnijā Valmiermuižā, sarīkojuma „Saulgriezis” ietvaros uz SVIESTS skatuves!

Etno-izlase SVIESTS top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dziesmu var noklausīties šeit:

Dark Traditional Song „Sniegi sniga” by „Rāva”


Budēļi are spirits of fertility who are said to live in the grain fields. In autumn, farmers perform special rituals to catch Jumis, the god of fertility, and put him to bed for the winter. At the Meteņi celebration in February they wake him up again. The arrival at this celebration of budēļi – masked figures related to mummers who wake the fertility in the soil and people– signifies that spring is nearing. Only men dress as budēļi, because they are the ones who plough, plant and tend to the fields. At Meteņi, budēļi go from house to house, from farm to farm, from field to field, performing various rituals along the way, thereby bringing blessings and fertility to the fields, livestock and people.

The typical budēļi mask/costume is a fur coat turned inside out. They wear special cone-shaped straw hats decorated with wood shavings or strips of cloth hanging down over their faces. They carry bunches of sticks and branches decorated with colourful bits of yarn as well as large staffs or walking sticks to make noise. They hang a bell or a carrot and two onions from their belts. When entering a house, budēļi sing and comment about all of the girls and young women in the household and use their bunches of sticks (signifying fertility) to give them spankings. They also perform various games to test the vigour of the people in the household. The spankings continue until the young women buy their freedom with a pair of mittens or by tying ribbons or yarn onto the bunch of sticks. Those who receive spankings are said to enjoy health, vitality and fertility for the entire coming year – all of their work will bring fruitful results, and there is even great hope that the young women will find husbands in the autumn. People eagerly await the budēļi in their homes and offer them many tasty treats, because budēļi bring blessings to a home and fields and activate the life force. When it comes time for the budēļi to move on, the hostess gives them foods to take along. After all, an exchange of energy must take place.

Song // Metens by Auļi from album „Gadalokos
Directed // Kaspars Bārbals
Cameras // Gatis Indrēvics and Eriks Kukutis Photography
Thanks to // Lauska, Jānis Jasjukevičs, Gunta Siliņa, Justīne Jasjukeviča, Janta Jasjukeviča, Katrīna Valtere, Miķelis Zalans, Daina Zalāne, Juris Zalāns

Neues video von Auļi „Metens“


Grupa “Trejasmens” laiž klajā kultūrvēsturisku pētījumu un dubultalbumu „No ropažnieku dzīves”

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” laiž klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts Ropažu ropazhi_cd_vaaksnovada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Ropaži – Rodopoyse – pirmo reizi ir pieminēti jau „Indriķa hronikā” 1205.gadā, līdz ar to šis novads var lepoties ar senu un bagātīgu vēsturi. Šis būs pirmais tāda apjoma novadpētniecisks apkopojums par Ropažu lībiešu un latviešu kultūrvēsturi, dziesmām un teikām. Grāmatā ir iekļauts arī bagātīgs vēsturisko attēlu materiāls.

Grāmatas pielikumā ir divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās tautasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi. Albuma izdošanas iniciatori ir Ropažu tautas mūzikas kopas „Trejasmens” dalībnieki. „Trejasmens” apvieno ļaudis, kurus interesē ne tikai senās latviešu tautasdziesmas, bet arī arheoloģija, amatniecība un vēsture. Ierakstā piedalījās Zaķumuižas folkloras kopa „Oglīte”, Ropažu vīru ansamblis „Karma”, biedrība „Livonensis”, grupa „Rāva”, folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”, folkloras draugu kopa „Skandinieki”.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

„Kad vēstures notikumi un gara jaunrade sadod rokas, uzplaukst tautas dvēsele. Un zied. Un dzied. Un rada. Tauta, kurai ir cīņas spars, dziesma un fantāzija, ir mūžīga.” Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs „Rodenpoys”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Ropažu novada pašvaldības atbalstu.

Albuma atvēršana un koncerts notiks

2.decembrī, plkst. 20.00

Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē

Piedāvājam noklausīties divas dziesmas no jaunā albuma:

https://soundcloud.com/lauska/zids-iegaja-kroga

https://soundcloud.com/lauska/zviedz-zviedz-sirmais-zirdzin

Neue Ausgabe “ No ropažnieku dzīves“


Lāčuvīrs // Jordi NNWeb
www.lauska.lv/lacuvirs

Fb Event
https://www.facebook.com/events/1633237033643279/

Participants
Simona Orinska _ LV
Torgeir A Vassvik _ NO
Latvīte Cirse _ LV
Performanču grupa IDEAGNOSIS _ LV
Jordi NN _ ES
RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas programmas studenti

INFO
The multimedia performance “Lāčuvīrs” (“Bearman”) unites contemporary performance art based in Japanese Butoh dance, with Latvian and Sami traditional music, as well as light and video art. The performance “Bearman” researches the Nordic myth of the bear as the male archetype.

The author of the performance Simona Orinska together with her performance group IDEAGNŌSIS are searching for new forms of expression in different venues, working with diverse material and co-operating with artists from various genres.Special musical guest of the performance is the Sami musician Torgeir Vassvik from Northern Norway, who visited Riga already a year ago and enchanted the audience with an intense concert, uniting Sami joiking, throat singing, guitar and shamanic drums. In “Bearman” his musical partner will be Latvian kokle player Latvīte Cirse, who plays different kokles in different techniques – from traditional kokle, to electric and concertkokle.

Visual artist of the performance is Jordi NN from Spain, who works in different visual media, has been building large-scale firesculptures in Lithuania for the past years, and works also with graphics, photography and video art.

The project is realized by “Laboratory of Stage Arts” in co-operation with Culture Management Centre „Lauska” and “Free Riga”. The project is supported by RISEBA, Riga City Council “Creative Quarters” support programme and the Norden Kulturkontakt Nord Mobility Programme. The performance is part of the satellite programme of I-WEEK -the International New Media Art Week in Liepāja.

„Lāčuvīrs“ – Multimedia Performance – 12. und 13. November in Riga


Tautas mūzikas kopa “Trejasmens”, godinot Latvijas karavīrus un 11.novembrī atzīmējot Lāčplēša dienu, izdevusi divas latviešu karadziesmas.

Dziesma „Mīļi lūdzu sav’ māsiņu”, iespējams, dziedāta 18.gadsimtā Krievijas cara Pētera I laikā. 1717.gadā Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms I uzdāvinājis caram Dzintara istabu, savukārt Pēteris I revanšējies, Prūsijas karalim uzdāvinot grenadierus, liela auguma karavīrus, tā sauktos “milžus” – apmēram divu metru garus vīrus. Tos vervēja arī no latviešu un igauņu vidus. Krievu valdība grenadieru pulkiem izmeklēja “milžus” un sūtīja tos uz Prūsiju līdz pat 1740.gadam.

Dziesma „Aiz tiem augstiem kalniem” ir sērīgi smeldzīga latviešu rekrūšu dziesma, iespējams, attiecināma uz laiku, kad Napoleona karaspēks iebruka tagadējā Latvijas teritorijā 1812.gadā. Pirms Napoleona karaspēka iebrukuma ģenerālgubernators Esens uzdeva Vidzemes muižniecībai saformēt Vidzemes kroņu mežsargu korpusu no 300 latviešu un igauņu mežsargiem. Strēlnieki bija gan kājnieki, gan jātnieki. Šo korpusu tūlīt pēc saformēšanas pieskaitīja brīvprātīgajām jātnieku partizānu daļām un nodeva leitnanta Pētera Šmita pakļautībā, vienībā gan bija ne vairāk kā 200 strēlnieki. 1812.gada septembrī jaunais strēlnieku korpuss pie Daugavas piedalījās daudzos uzbrukumos pret prūšu palīgkorpusu.

Tautas mūzikas kopa “Trejasmens” vēl šajā gadā laidīs klajā izdevumu “No ropažnieku dzīves”, kas veltīts novada kultūrvēsturei un folklorai. Lasītājs tajā atradīs Ropažu vēstures notikumu pārskatu, bet īpaša vērība veltīta tautasdziesmām un folkloras kustībai Ropažu novadā. Grāmatas pielikumā būs divi audiodiski. Vienā iekļautas ar Ropažu novadu saistītās taudasdziesmas un ziņģes, otrā – dzejoļu, nostāstu, teiku un hroniku fragmentu lasījumi.

Izdevuma atvēršana un koncerts notiks 2.decembrī Ropažu Kultūras un izglītības centra lielajā zālē plkst. 20.00.

Zwei historische Lieder über Grenadiere von „Trejasmens“


„Vētras saites“ un dziedātājs Jānis Buķelis ieskaņo dziesmu ar O. Vācieša vārdiem

Par godu valsts svētkiem studija „Lauska“ prezentē dziesmu „Piesaukšana“ ar O.Vācieša vārdiem, kuru ieskaņojusi pasaules mūzikas grupa „Vētras saites“ kopā ar dziedātāju Jāni Buķeli.

„Vētras saites“ ir pazīstamas kā instrumentālu mūziku spēlējoša apvienība, un dziesmu formāts šai grupai ir uzskatāms par eksperimentu. Jāpiemin, ka šajā dziesmā kopā ar Latvītes Cirses spēlēto koncertkokli, Ilonas Kudiņas flautu un Anša Kluča basģitāru, ritmu bītboksa manierē ir ieboksojis ģitārists Ģirts Pavēnis (mūzikas autors). Savukārt latviešu roka dziedātājs Jānis Buķelis pilnā mērā spēj pacelt Ojāra Vācieša liriku vēl nebijušos augstumos.

Šī dziesma tiks iekļauta „Vētras saišu“ jaunajā mūzikas albumā „Rīga paliek“, kurš iznāks nākamā gada sākumā. Tajā instrumentāli skaņdarbi mīsies ar dziesmām, kuru iedziedāšanā piedalījušies dziedātāji Jānis Buķelis, Līva Dumpe, vokālais kvartets «Harmony 4 Riga» un paši grupas dalībnieki. Skaņu inženieris – Kaspars Bārbals.

Šis būs jau otrais grupas albums. Pirmais, ar nosaukumu «Teātra krustojums», iznāca 2012. gadā un 2013. gadā tika izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijai «Labākā debija».

Vētras saitēs“ muzicē Latvīte Cirse, Ģirts Pavēnis, Jānis Cīrulis un Ansis Klucis.

 

„Vētras Saites“ and Jānis Buķelis – neuer Song


saucejas


Konzert der traditionellen Gesangsgruppe „Saucējas”

„Trīci, munu ustabeni”

Sonntag, 11.September 2016 um 16.00

Latgales vēstniecībā GORS, in Rēzekne.

Tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” jaunajā tradicionālās mūzikas albumā “Trīci, munu ustabeni” ierakstījušas 29 Ludzas un Kārsavas dziesmas.

Cover_Saucejas_Tricimunu_mJaunajā albumā iekļautā repertuāra pamatā ir Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas folkloristu XII zinātniskajā ekspedīcijā, kura notika 1958. gadā Ludzas un Kārsavas rajonos, savāktie materiāli. 2014. gadā arī pašas “Saucējas” rīkoja lauka pētījumu, kurā apmeklēja vietas Ludzas un Kārsavas apkārtnē, kurās noritēja folkloras vākšana 1958. gadā, lai iegūtu papildu ziņas par toreizējiem folkloras teicējiem, fiksētā folkloras materiāla tradicionālajiem kontekstiem, ekspedīcijas norises apstākļiem u. tml., kā arī iepazīties ar tradicionālās mūzikas tā brīža situāciju Ludzā un Kārsavā. Nu darbs ir noslēdzies un rezultāts atrodams albumā “Trīci, munu ustabini”, kurā krāšņa vokālā daudzbalsība mijas ar melodiski daudzveidīgiem un niansētiem solo dziedājumiem, ko papildina arī daži instrumentālās mūzikas paraugi.

  1. gada ekspedīcija dziedātājas iedvesmojusi meklēt un pētīt arī tā laika fotogrāfijas un izveidot albumam īpašu fotosesiju, kurā “Saucējas” iemūžinātas speciāli piemeklētās 50. –60. gadu kleitās.

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” izveidojusies 2003. gadā Rīgā. Grupas dalībnieces apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot tām lokālajām tradīcijām, kurām raksturīga daudzbalsība. „Saucēju” repertuārā ir plaši pārstāvēti dažādi latviešu tradicionālās polifonijas veidi, kas dokumentēti pārsvarā trīs Latvijas novados – Kurzemē (R), Sēlijā (DA) un Latgalē (A) un sniedz priekšstatu gan par arhaiskās burdondaudzbalsības veidiem, gan dažādām vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formām. Cita prioritāte grupas repertuāra izvēlē rodas no iespējām izmantot arhīvos uzkrātos tradicionālo dziedājumu skaņu ierakstus vai tiešus kontaktus ar dziedātājiem – tradīcijas nesējiem lauka pētījumu laikā. Savas darbības laikā „Saucējas” sagatavojušas vairākas koncertprogrammas, kas veltītas atsevišķām Latvijas vokālās mūzikas tradīcijām. Grupa līdz šim izdevusi trīs mūzikas albumus („Saucējas” 2007, „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” 2012 (saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā 2012. gada labākais tautas mūzikas albums), „Saucējas. En concert á Paris” 2014), kuriem nu pievienojies arī ceturtais – “Trīci, munu ustabeni”.

Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Karten Vorverkauf hier http://www.latgalesgors.lv/lv/saucejas-trici-munu-ustabeni

dance

group2

interview

iveta

 

Saucējas – Trīci, munu ustabeni! – neues Album und Konzert am 11.September in GORS


Am 11.Juni wird das neue Album des Singer-Songwriters Imants Daksis “Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi” veröffentlicht

Das Präsentationskonzert findet statt am 11.Juni um 21.00 Uhr

 in  “Darbnīca” – Aristīda Briāna iela 9, Riga.

Print

Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi”  – – Erlebnisse des ewigen Geografen -ist eine akustische Aufnahme, mit hinzugefügten Klängen aus verschiedenen Umgebungen, sowie elektrischer Gitarre und einigen anderen Instrumenten. Besonders ist der Sound der stampfenden Füsse von Imants Daksis, der bisher nur in Live-Konzerten zu hören war. Dieser Sound ist zum ersten Mal aufgenommen worden und verleiht den Liedern einen besonderen Charakter.

Zwei Lieder aus dem neuen Album können hier schon vorab gehört werden: https://soundcloud.com/imantsdaksis/sets/geografsFoto Juris Justs

Die Herausgabe des Albums wurde Dank Spenden der Fans ermöglicht.

Eintritt ins Konzert ist kostenlos, Beginn 21.00 Uhr, in “Darbnīca” (Aristīda Briāna iela 9, Riga).

 

Neues album des Singer-Songwriters Imants Daksis – Konzert am 11.Juni